Latvijā būtu nepieciešams iedibināt vienādas likmes dažādu veidu ienākumiem - šāds ierosinājums šodien izskanēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizētajā diskusijā par nodokļu politiku un progresivitāti.
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns sacīja, ka būtu nepieciešams iedibināt reālu progresivitāti un iedibināt vienādas likmes vienādiem ienākumiem - kā no darba, tā arī no kapitāla.
Patlaban darbaspēka nodokļi Latvijā ir visaugstākie Baltijā, un tā ir mūsu iedzīvotāju un tautsaimniecības problēma, vērtēja Baldzēns. Vienlaikus izmaiņas nedrīkst ietekmēt pašvaldību spēju pildīt savas funkcijas, atzīmēja arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks.
Baldzēna ieskatā, būtu jādiskutē par iespēju celt straujāk neapliekamo minimumu ne tikai mazajām algām, bet visām. Viņš arī atzīmēja, ka būtu jāskatās ģimenes budžets kopumā, jo lielā alga nemaz vairs nav tik liela situācijā, kad mājsaimniecībā viens ir pelnītājs un otrs ir, piemēram, students. Tāpēc nevar uzlikt vienai algai lielu nodokli, jo ir jāskatās ģimenes budžets kopumā, aicināja LBAS vadītāja vietnieks. Viņš piebilda, ka arī atvieglojums par apgādībā esošu personu ir būtisks.
Saeimas deputāts un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) atzīmēja, ka patlaban ministrijā tiek strādāts pie idejas, ka "skatās nevis uz darba algu, bet uz mājsaimniecības ienākumiem". Viņš arī atzīmēja, ka Latvijā mājsaimniecībām ir tikai divi ienākumu veidi - darba alga un ienākumi no pensijām un sociāliem transfertiem, bet ienākumi no kapitāla nav vai arī netiek uzrādīti.
Biedrības "Progresīvie" priekšsēdētājs Ansis Dobelis izteicās, ka "nevajadzētu sodīt cilvēkus, kas saņem darba algu." Pēc viņa teiktā, jebkura veida ienākumiem - dividendes, kapitāla pieaugums - vajadzētu piemērot tādas pašas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes kā ienākumiem no darba alga.
Dobelis uzsvēra, ka progresīvā nodokļu sistēma nedrīkst paaugstināt nodokļu slogu, nedrīkst šo sistēmu sarežģīt, un nodokļu samazināšanai jānotiek ilgtermiņā.
Viņš domā, ka nodokļu slogs no darbaspēka jāpārnes uz nekustamā īpašuma nodokli. Turklāt vajadzētu mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, veicinot uzņēmumu pāreju baltajā ekonomikā. Ne jau prieka pēc mazie un vidējie uzņēmumi nemaksā nodokļus, tie nevar samaksāt augstos darbaspēka nodokļus, uzsvēra Dobelis.
Arī ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, paužot savu personīgo viedokli, sacīja, ka būtu nepieciešams atteikties no dažādu ienākumu - algas, dividenžu, kapitāla pieauguma - aplikšanas ar dažādām nodokļu likmēm. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli ekonomikas eksperts atbalsta stingru virzību uz progresivitātes pusi gan ar bāzes paplašināšanu, gan ar minimumu celšanu.
Strautiņš uzsvēra, ka būtiska ir arī nodokļu iekasēšana - Igaunija iekasē 33% no iekšzemes kopprodukta, bet Latvija - 28%. Nepieciešama arī vienkāršība, tādējādi būtu mazāks stimuls optimizēt nodokļu maksājumus.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis vērsa uzmanību uz ēnu ekonomiku. Mazumtirdzniecības dati rāda, ka cilvēks, kura legālie ienākumi ir 200 lati, katru mēnesi iepērkas par 300 latiem. Jaunsleinis vērsa uzmanību uz augošajām skaidras naudas iemaksām bankomātos un pauda uzskatu, ka no katras privātpersonas iemaksas skaidras naudas iemaksas bankomātā 10% būtu jānodala kā savulaik baznīcas tiesa. "Neticu, ka kāds cilvēks izņem naudu no viena bankomāta un iemaksā otrā," teica Jaunsleinis.
Savukārt Strautiņš bija skeptisks par šāda maksājuma ieviešanu, norādot, ka tādā situācijā neviens šos bankomātus nelietotu un, nosakot atbilstošu samaksu arī filiālēs, attīstītos skaidrās naudas ekonomika.