Plūdu draudu novēršanā, īpaši Latgalē, bija vērojams sadarbības trūkums starp atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.
ēc Kučinska vērojumiem, sadarbība sākusies tikai tad, kad plūdi jau bija pilnā sparā un notikuma vietā Latgalē ieradās divi ministri. Pašvaldību vadītāji esot cīnījušies kā lauvas, bet koordinācijas visa upes baseina ietvaros nebija, sacīja asociācijas pārstāvis, paužot nostāju, ka koordinācija bija jāuzņemas glābšanas dienestiem no valsts puses.
Kučinskis atzīmēja, ka pēc bargās ziemas plaši plūdi bija viegli paredzami, tāpēc viņš cer, ka tiks analizēta atbildīgo dienestu rīcība, gatavojoties upju iziešanai no krastiem.
Asociācijas pārstāvis atzīmēja, ka pašvaldības vēl tikai aptuveni var aplēst plūdu radītos zaudējumus. Viņš pieļauj, ka pašvaldību zaudējumi, ja neskaita ceļus, varētu nebūt ļoti lieli, bet lielākie postījumi varētu būt nodarīti privātajā sektorā, tāpēc ļoti pozitīvi vērtējams valdības lēmums ar privātajiem segt 50% zaudējumu. Savukārt ārkārtas situācijas izsludināšanā Kučinskis īpašu kavēšanos no valsts puses nesaskata, jo šāds solis ir nepieciešams vien tad, ja vajadzīgs piespiedu kārtā evakuēt cilvēkus.
Pēc plūdiem lielākie naudas līdzekļi būs jāiegulda bīstamo vietu nostiprināšanā pie upēm un ekipējuma iegādē, lēsa Kučinskis, uzsverot, ka šos uzdevumus nevar paveikt vienas pašas pašvaldības, piemēram, ja Ogrei būtu par savu naudu jāpārtaisa un jānostiprina visi pilsētā esošie dambji, tad "tur paliktu viss pilsētas budžets".
Kučinskis atzīmēja, ka, saprātīgi darbojoties, plūdu draudus ir iespējams mazināt, kā piemēru minot Jēkabpili, kur vēl nesen plūdi bijuši ierasta parādība, bet šogad to ietekme bijusi minimāla.