Augstākās izglītības programmu akreditācijas jautājumi joprojām nekust ne no vietas – tos neizdevās iekustināt arī vakardienas valdības sēdē.
Debates ieilga un galu galā pietrūka kvoruma, trim ministriem dodoties projām, lai brauktu līdzi prezidentam Andrim Bērziņam vizītē uz Azerbaidžānu. Tika nolemts turpināt izskatīt jautājumus valdības ārkārtas sēdē 25. aprīlī.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtais augstskolu programmu akreditācijas maksas pakalpojuma cenrādis, jaunie Studiju programmu licencēšanas noteikumi un deleģēšanas līgums ar Vācijas aģentūru ASIIN tā arī palika neapstiprināts. Ministrijai un pārējiem nozarēs strādājošajiem bija atšķirīgi viedokļi par šiem dokumentiem. Augstskolu pārstāvji neslēpa šaubas par aģentūras nespēju iekļauties akreditācijas termiņos, kā arī bažījās, vai daudzi augstskolu absolventi tā arī nepaliks ar izziņām rokās. Viņi arī ieteica slēgt īstermiņa līgumu ar Augstākās izglītības padomi (AIP) par akreditācijas veikšanu «degošākajām programmām», atstājot Vācijas aģentūrai studiju virzienu izvērtēšanu, kurus varētu sākt vērtēt no jūlija. IZM palika pie sava un atsaucās uz augstajām kvalitātes prasībām, ko AIP nevarēšot izpildīt, turklāt tai neesot vajadzīgās kapacitātes. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa arī apgalvoja, ka tad, ja šonedēļ tiks parakstīts līgums ar Vācijas aģentūru, akreditācija sāksies nekavējoties un iekļausies noteiktajos termiņos.
Daudziem bija arī iebildumi pret sadārdzināto akreditācijas procesu – bija solīts, ka studiju virzienu izvērtēšana būs lētāka. Taču, izpētot cenrādi, tas pierāda pretējo, turklāt aģentūrai par eksperta piegādi tiks samaksāts tikpat, cik pašam ekspertam. Iepriekšējais, pašmāju akreditācijas uzņēmums prasījis tikai 50% no summas. Tāpat nebija skaidrības par PVN un kas to maksās. IZM pārstāve Lauma Sīka gan skaidroja, ka cenrādis ietver faktiskās izmaksas un pretējā gadījumā Vācijas aģentūra nevarēs pildīt visus tai uzticētos uzdevumus. IZM valsts sekretāre piebilda, ka valstij papildus būs jārēķinās tikai ar 30 000 latu. Kopumā ASIIN par savu darbu saņems 151 000 latu, pirmo pusi summas saņemot piecas dienas pēc līguma parakstīšanas.
Premjers Valdis Dombrovskis gan pievienojās tiem, kas izteica neticību termiņu ievērošanai: «Šobrīd situācija ir kritiska, termiņi tiek kavēti, un pieaug risks, ka neizdarības dēļ studenti var palikt bez pilnvērtīga dokumenta.» Viņš uzsvēra, ka IZM jāpanāk, lai tiek ievēroti likumā noteiktie termiņi, nevar tos nepārtraukti pagarināt. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka sagatavotajos līgumos ir daudz nepilnību, ko bija ievērojusi arī Finanšu ministrija, – kas uzņemšoties finansiālas saistības, ja tur neesot norādītas ne summas, ne finansējuma avots. S. Liepiņa gan norādīja, ka tās ir tikai dokumentu punktu tendenciozas interpretācijas, un neredzēja iemeslu, kāpēc tos nav iespējams apstiprināt uzreiz. V. Dombrovskis gan uzsvēra, ka nevar parakstīt līgumu, kas neievēro noteiktos termiņus. Tā kā nekāds lēmums netika pieņemts daudzo neskaidrību un kvoruma trūkuma dēļ, tas tiks skatīts atkārtoti – 25. aprīļa valdības ārkārtas sēdē.