Imantas hakera lieta radījusi neparastu pavērsienu tiesu un izpildvaras attiecībās. Satversmes tiesa lūdz Ministru kabinetu atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstij.
Vienlaikus arī tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis Ministru prezidentam vēstuli, kurā norāda uz cilvēktiesību pārkāpumu riskiem gadījumā, ja Deniss Čalovskis tiktu izdots Amerikas Savienotajām Valstīm: «Pastāv pamatota iespējamība, ka personas izdošanas fakts var radīt neatgriezenisku Latvijas Republikas Satversmē noteikto personas pamattiesību pārkāpumu.» Valdībai kā galīgā lēmuma pieņēmējai tas būtu jāņem vērā.
Globālā kiberkrāpšanā apsūdzētais D. Čalovskis pašlaik atrodas Rīgas Centrālcietumā, bet viņa aizstāvībā brīvprātīgi iesaistījušies nu jau trīs advokātu biroji. Lieta ir neparasta un profesionāli izaicinoša. Nekādi pierādījumi Latvijas pusei nav uzrādīti – tikai vispārīgi apgalvojumi par miljoniem apzagtu datoru desmitiem pasaules valstīs. Taču pat teorētiski pieņemot, ka apsūdzētajam ir kāds sakars ar datorvīrusu saimes Gozi radīšanu, Amerikā viņam draudētu neadekvāts sods. Tiesībsargs norāda, ka 67 gadi konkrētajā gadījumā ir pielīdzināmi mūža ieslodzījumam un tas par materiāla rakstura noziegumu ir vērtējams kā cietsirdīga apiešanās. Satversmes 98. pants liedz izdot citām valstīm Latvijas pilsoņus, un izņēmums šim principam ir gadījumi, kas paredzēti Saeimas apstiprinātos starptautiskos līgumos. Taču šie izņēmumi nedrīkst pārkāpt Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktās cilvēka pamattiesības.
Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas lēmumos par D. Čalovska izdošanu cilvēktiesību aspekts nav vērtēts vispār. Taču šis būs centrālais jautājums Satversmes tiesā, ja tā ierosinās lietu pēc D. Čalovska sūdzības. Advokāte Ilona Bulgakova stāsta, ka apstrīdēti ir divi panti Kriminālprocesa likumā, kas regulē pagaidu apcietinājuma kārtību un nepieļauj tiesas lēmuma pārsūdzību, kā arī divpusējais līgums ar ASV par personu izdošanu. Arī tas aizstāvības skatījumā ir antikonstitucionāls. Piemēram, Itālijā līdzīgs līgums savulaik jau ticis atzīts par konstitūcijai neatbilstošu, jo dokuments pieļāva personas izdošanu ASV – nāvessoda izpildei, kas Eiropas izpratnē ir nepieļaujami. Taču, pirms izvērtēt pēc būtības lietas iespējamo ierosināšanu, Satversmes tiesai nepieciešams iepazīties ar visiem apstākļiem. Tieši tāpēc valdībai tiek lūgts gaidīt. Ja lieta tiks ierosināta, tad tiesa, visticamāk, valdību lūgs arī sagaidīt spriedumu. Nebūtu loģiski, ja Satversmes tiesa izlemtu, ka D. Čalovska izdošana ASV ir nepieļaujama – pēc tam, kad ar Ministru kabineta svētību viņš jau būtu izdots.
Kā apieties ar Satversmes tiesas lūgumu, valdība vēl nav izdomājusi, jo nekad tādu nav saņēmusi. Valsts kanceleja jautājumu par piemērojamo juridisko procedūru pārsūtīja uz Tieslietu ministriju, kas gatavo ziņojumu D. Čalovska lietā. Taču arī ministrija vakar nemācēja pateikt, kā valdībai jārīkojas. Kamēr no tiesas atnāks lūgumraksta oriģināls, paņemta pārdomu pauze.