Skolēni vasaras prakses laikā grib saņemt vairāk par minimālo algu

Skolēniem ir augstas prasības par darba samaksu vasaras prakses laikā, liecina piena pārstrādes uzņēmuma "Food Union" un ""OMD Snapshots" veiktā 15-19 gadus vecu jauniešu aptauja.

Neskatoties uz to, ka, salīdzinot ar aizvadīto gadu, diezgan būtiski sarucis to jauniešu īpatsvars, kas savu nestrādāšanu pamato ar pārāk zemo atalgojumu (no 18% līdz 12%), viņiem joprojām ir salīdzinoši augstas prasības par darba samaksu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Food Union" sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Ļisicina.

Vairāk nekā trešdaļa (34%) norādījuši, ka būtu gatavi strādāt par atalgojumu, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo algu - 200 latus. 21% jauniešu būtu gatavi strādāt par atalgojumu 151-200 latu robežās, bet 22% - par atalgojumu robežās no 101-150 latiem.

Kā iekārojamāko jomu vasaras darbam jaunieši min tirdzniecību (39%). Darbu apkalpošanas sfērā (33%), piegādē (32%) un birojā (31%) pusaudži atzīst par vienlīdz iekārojamu.

Nodarbošanās izvēlē vērojamas diezgan izteiktas atšķirības starp dzimumiem. Piemēram, meitenes gandrīz divas reizes biežāk (51%) nekā puiši (26%) izvēlētos strādāt tirdzniecībā, vairāk nekā trīs reizes biežāk (48%) salīdzinājumā ar puišiem (18%) atsauktos arī darbam apkalpošanas jomā, kā arī būtu atvērtākas darba piedāvājumiem birojā. Tikmēr puiši aptuveni divas reizes biežāk (44%) nekā meitenes (20%) vēlamo nodarbju sarakstā ierindo piegādes vai kurjera darbu.

Šogad nedaudz pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kam ir vasaras darba pieredze. Ja pērn to, ka vasarās ir strādājuši, norādīja 62% aptaujāto, šogad vasaras darba pieredze ir 65% aptaujāto. Savukārt 28% šādas pieredzes nav. 7% respondentu strādājuši bez atalgojuma.

Kā iemeslus pieredzes trūkumam jaunieši min to, ka trūkst piemērotu darbavietu (47%) un informācijas par jauniešiem pieejamām darba vietām (40%). Savukārt 23% uzskata, ka jauniešiem tiek piedāvāta vien iespēja strādāt, nesaņemot par to atalgojumu. Jaunieši atzīst, ka galvenā motivācija strādāt vasarā ir iespēja nopelnīt savu naudu (84%), sakrāt naudu kādam lielākam pirkumam (51%) un veidot jaunus sociālos kontaktus (41%). Aizvien vairāk jaunieši novērtē arī jaunas, nebijušas darba pieredzes nozīmi - ja pērn tā bija svarīga 36%, tad šogad - 41% aptaujāto jauniešu.

Kā ziņots, piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" aicina 16-18 gadus vecus Rīgas un Rīgas rajona vispārizglītojošo skolu skolēnus pieteikties vasaras prakses programmai "Jaunais uzņēmējs 2013".

Vasaras prakses programmas mērķis ir attīstīt un nostiprināt jauniešu zināšanas un prasmes pārdošanā un uzņēmējdarbības pamatprocesos, veicināt jauniešu nodarbinātību un interesi par uzņēmējdarbību tālākās karjeras izvēlē.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais