Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) vairāki deputāti iesnieguši priekšlikumu atteikties no idejas, kas paredz aizliegumu izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simboliku attiecināt arī uz publiskiem izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Iespējams, rēķinoties, ka šis priekšlikums varētu netikt atbalstīts, SC deputāti arī rosina minēto aizliegumu neattiecināt uz Otrā pasaules kara kultūrvēsturiskajiem, kā arī svētku un piemiņas pasākumiem. Tāpat to nevajadzētu attiecināt uz karogiem, himnām un ģerboņiem vai to daļām, kas ir kādas citas valsts spēkā esošā oficiālā simbolika, uzskata parlamentārieši.
Politiskais spēks arī vēlas noteikt, ka aizliegums netiek attiecināts uz personām, kuras ir apbalvotas ar Antihitleriskās koalīcijas valstu Otrā pasaules kara ordeņiem, medaļām un citām apbalvošanas zīmēm un nēsā tās publiskā pasākumā.
Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāte un Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece rosinājusi aizliegumu attiecināt ne tikai uz Latvijas PSR, bet uz visām PSRS bijušajām republikām. Tajā pašā laikā viņas piedāvātajā variantā vairs neparādās vārds "simbolika" un aizliegums attiecināts uz karogu, ģerboni un himnu.
Likumprojekts pašlaik tiek skatīts pirms otrā lasījuma.
Kā ziņots, Saeimas deputāti 18.aprīlī atcēla steidzamību likuma grozījumu projektam, kas paredz aizliegumu izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simboliku attiecināt arī uz publiskiem izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem.
Ņemot vērā steidzamības atcelšanu, aizliegums varētu nestāties spēkā pirms 9.maija, kas ir pretēji to deputātu mērķim, kuri iepriekšējā sēdē bija atbalstījuši steidzamības noteikšanu. Par steidzamības atcelšanu nobalsoja "Saskaņas centra" un Reformu partijas deputāti, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti Jāni Dūklavs un Jānis Klaužs.
Jau vēstīts, ka parlaments 11.aprīlī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju iesniegto minēto likuma grozījumu projektu un noteica tam steidzamību. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) iepriekš pamatoja, ka steidzamība jānosaka, jo tuvojas 9.maijs.
Deputāts Igors Pimenovs (SC) 11.aprīļa debatēs iebilda pret grozījumu veikšanu, aicinot nesalīdzināt nacistisko Vāciju, "kas uzsāka Otro pasaules karu, ar PSRS, kas šajā karā uzvarēja". "Es saprotu, ka tiem, kas bija ieslodzīti bez izmeklēšanas un tiesas koncentrācijas nometnē, nebija svarīgi, kāds karogs plīvoja virs barakas - sarkanais ar ugunskrustu baltajā aplī vai sarkanais ar sirpi un āmuru. [Taču] starp padomju režīmu un nacistisko režīmu nav simetrijas, padomju vēsture ir ļoti sarežģīta, mēs to labi saprotam un tie, kas mācījās skolā, labi atceras," pauda politiķis.
Esot nepieciešams izdarīt ļoti krietnu analītisku un nosvērtu darbu visās frakcijās un atbildīgajā komisijā, lai saturīgi atrisinātu šo problēmu, piebilda Pimenovs.
Savukārt deputāts Andrejs Judins (V) uzsvēra, ka dienas kārtības jautājums nav par vēsturi. Problēma esot, ka gājienos minēto simboliku lietot nedrīkst, bet, "ja pasākuma formāts ir cits, izmantots cits nosaukums, mums nav gājiens, mums ir piemiņas pasākums, tad simboliku lietot atļauts. Tas nav pareizi!"
"Latvija tika okupēta un okupēta vairākkārt! To izdarīja PSRS, to izdarīja nacisti! Un nevajadzētu aizstāvēt vienu okupācijas spēku, stāstot, ka citi bija sliktāki okupanti. Es uzskatu, ka attiecīgs likumprojekts ir svarīgs, ir nepieciešams, lai mums būtu vienota prakse, lai būtu vienota pieeja, lai mēs tiešām piemērotu līdzīgu regulāciju abos gadījumos," sacīja Judins, piebilstot, - ja Pimenovs uzskata, ka ir svarīgi atļaut abu režīmu simbolu izmantošanu, tad konsekvences vārdā tas ir jāatļauj visos gadījumos un vienmēr.
9.maijā Uzvaras parkā tradicionāli PSRS armijas veterāni un viņu atbalstītāji piemin PSRS uzvaru pār nacistisko Vāciju. Daļa sabiedrības šo pasākumu uztver neviennozīmīgi, 9.maiju saistot ar PSRS otrās okupācijas sākšanos.
Jau vēstīts, ka, iesniedzot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, deputāti rosina liegt publisku pasākumu dalībniekiem veikt darbības, kas vērstas pret Latvijas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku, kā arī rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.
Kā norāda likumprojekta autori, šādas izmaiņas mazinās iespēju izmantot publiskus un izklaides pasākumus sabiedrības sašķelšanai, kā arī ierobežos radikālu un naidu vairojošu uzskatu izplatīšanu sabiedrībā.
Pašreiz liegums vērsties pret Latvijas valsti vai izmantot PSRS simboliku attiecas uz likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" ietvertajiem pasākumiem. Tomēr šie ierobežojumi nav attiecināmi uz izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem.