Vēlētājam daudz vieglāk ir definēt to, kura no partijām vai politiķiem viņam nepatīk, nekā, veltot laiku programmu un kandidātu izpētei, formulēt savas politiskās simpātijas. To apliecina gan portāla nra.lv interneta balsojums, gan arī ekspertu komentāri.
Jau vairākas nedēļas portālā nra.lv, sadaļā “Pašvaldību vēlēšanas” ikvienam interesentam ir iespēja ar plusu vai mīnusu novērtēt visus sešus lielāko partiju kandidātus, kuri pieteikti cīņai par Rīgas mēra krēslu. Vēlētāji politiķus var novērtēt gan ar plusa, gan mīnusa zīmi, tomēr rezultātu apkopojums liecina: praktiski visu politiķu kopvērtējums ir ar izteikti negatīvu nokrāsu. Tā, aizvadītās nedēļas nogalē Vienotības kandidāte Sarmīte Ēlerte bija varējusi sakrāt vien 88 atzinīgas balsis, iepretim 925 negatīviem vērtējumiem. Arī šā brīža galvaspilsētas mērs, Saskaņas centra pārstāvis Nils Ušakovs izpelnījies tikai 170 plusus un 933 mīnusus. Reformu partijas līdere Inga Antāne bija novērtēta ar 188 pozitīvām un 807 negatīvām balsīm, savukārt Latvijas Zaļās partijas kandidāts Guntis Belēvičs un Latvijas Zemnieku savienības izvirzītai Armands Krauze attiecīgi ar 221 un 423 plusiem, iepretim 721 un 589 mīnusiem. Vienīgā Rīgas mēra amata kandidāte, kuras kontā pagaidām ir vairāk sekmīgu, nekā nesekmīgu vērtējumu, ir Nacionālās apvienības līdere Baiba Broka, kurai simpātijas pauduši 647 balsotāji, bet kritiku 553 respondenti.
Komentējot šādus aptaujas rezultātus, eksperti norāda, ka iedzīvotāju izteikti kritiskajam noskaņojumam ir divi galvenie iemesli. Politologs Filips Rajevskis uzsver, ka dažādiem interneta balsojumiem seko līdzi ne vien ierindas vēlētājs, bet arī partiju biedri, aktīvisti un pat īpaši algoti reklāmas speciālisti. “Lielais negatīvo vērtējumu skaits daļēji ir kampaņas rīkotāju nolaidība. Nevienam nav noslēpums, ka partijas saviem biedriem liek piedalīties visdažādākajās aptaujās un interneta balsojumos, lai sekmētu sev vēlamo pozitīvo novērtējumu. Šim mērķim tiek algotas arī sabiedrisko attiecību cilvēki, kuru pienākums ir sekot līdzi šādām aktivitātēm. Tas, ka nra.lv aptaujā visiem kandidātiem ir tik daudz mīnusu, varētu nozīmēt, ka partijas, visiem liekot mīnusa zīmi, ir pārāk pievērsušās oponentu nomelnošanai, aizmirstot par atbalstu savam kandidātam,” pauda politologs. Šim viedoklim piekrīt arī socioloģisko aptauju kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. “ Sociālie tīkli un interneta vietnes kļūst arvien populārākas, tādēļ partijas šo informatīvo kanālu nevar atstāt bez uzraudzības. Arī arvien stingrākie ierobežojumi attiecībā uz naudas tērēšanu priekšvēlēšanu kampaņām liek secināt, ka partijas cenšas algot cilvēkus, lai viņi piedalītos šāda veida aptaujās,” atzina eksperts.
Tikmēr, komentējot B. Brokas labos rezultātus, F. Rajevskis norāda – Nacionālajai apvienībai esot spēcīga jauniešu organizācija, kuras biedri, būdami aktīvi un labi pārzinot internetu, visticamāk, ir pielikuši pūles, lai atbalstītu savu kandidātu.
Tiesa, abi eksperti bija pārliecināti, ka arī ierindas vēlētāja balsojums par politiķiem visbiežāk ir ar mīnusa, nevis plusa zīmi. “Cilvēkiem daudz vieglāk ir formulēt to, kuri politiķi un partijas viņam nepatīk, nekā analizēt savas simpātijas. Turklāt politikai kā tādai joprojām ir izteikti negatīva nokrāsa iedzīvotāju acīs. Tas, ka vēlētāji politiķiem labprātāk liek nesekmīgu, nekā sekmīgu novērtējumu, ir labi redzams arī vēlēšanu zīmēs, kurās balsotājiem ir iespēja novērtēt kandidātus ar plusu vai mīnusu. Katru gadu kopējais negatīvo atzīmju skaits ir krietni lielāks par plusiem. Tieši šādā veidā savulaik caurkrita gan Ģirts Valdis Kristovskis, gan Sarmīte Ēlerte, gan vairāki citipirmā numura politiķi,” atgādina politologs. Savukārt A. Kaktiņš papildina: iedzīvotājiem politika nav simpātiska, to apliecina vairums socioloģisko pētījumu. Tieši tādēļ negatīvo vērtējumu ir daudz vairāk nekā pozitīvo, turklāt kā individuāliem politiķiem, tā partijām kopumā.