Sāk applūst arī Līvāni
Kopš vakardienas plkst.22. līdz šodienas rītam plkst.5 ūdens līmenis Daugavā pie Līvāniem cēlies par 1,7 metriem, pilsētā zemākajās vietās sākušas applūst mājas un ielu posmi, aģentūru LETA informēja vietējā pašvaldībā.
Šorīt ielu posmi Līvānos bija applūduši Celtuves, Upes, Dubnas, Kurzemes un Domes ielā, palu ūdeņi bija apņēmuši arī vairākas dzīvojamās mājas Celtuves un Domes ielā. Palu apdraudētajās vietās iedzīvotājiem briesmas pagaidām nedraud.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, pēc iespaidīgā ledus sastrēguma Daugavā pie Nīcgales izkustēšanās vakar vakarā pa nakti situācija Daugavpils novadā nav pasliktinājusies.
Jau ziņots, ka vakar, apsekojot situāciju no helikoptera, konstatēts, ka situācija Daugavpils un Ilūkstes novados ir izveidojusies gana dramatiska - no krastiem izgājušās Daugavas ūdeņi novados ir appludinājuši attiecīgi aptuveni 5000 un 1500 hektāru platības, nošķīruši no ārpasaules sešus ciemus ar turpat pustūkstoti iedzīvotāju un turpina izskalot ceļus.
Vislielākais no ārpasaules nošķirto cilvēku skaits - aptuveni 400 - dzīvo Ilūkstes novada Dvietes ciemā. Šī ciema bērniem pat nav iespējas nokļūt skolā.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) aģentūrai LETA paskaidroja, ka ūdens līmenis Daugavā pie Krāslavas patlaban ir 8,82 metri un līdz bīstamajai robežai vēl ir aptuveni 1,5 metri. Šāda situācija pilsētā patlaban ir lielā mērā pateicoties savlaicīgi veiktajai ledus spridzināšanai, ko veica NBS pārstāvji.
Jau informēts, ka saistībā ar palu situāciju šodien Daugavpils un Ilūkstes novados un Daugavpilī plānots sasaukt ārkārtas sēdes, kurās tiks lemts par vēršanos Ministru kabinetā ar lūgumu izsludināt palu skartajās pašvaldībās ārkārtas situāciju.
Aicināt izsludināt ārkārtas situāciju pašvaldībās nolemts tādēļ, ka pašreizējā situācija tajās apdraud iedzīvotāju veselību un dzīvību, palu ūdeņi bojā pašvaldību infrastruktūru un ir traucēta saimnieciskā darbība.
Ārkārtas situācijas ieviešana dos iespēju operatīvajiem dienestiem izmantot papildu aprīkojumu no valsts materiālajām rezervēm, pašvaldībām pieprasīt kompensāciju infrastruktūras remontam, bet zemniekiem - par viņiem nodarīto materiālo kaitējumu.