"airBaltic" ieņēmumus no pasažieriem uzlabojis par 10%

Latvijas aviokompānija "airBaltic" pērn konsolidēto neto rezultātu uzlaboja par 66 miljoniem latu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, saglabāja stabilu apgrozījumu, bet ieņēmumus no pasažieriem uzlaboja par 10%, šodien preses konferencē informēja lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka lidsabiedrības vadībai ir ļoti liela pārliecība par panākumiem, jo tā turpina uzrādīt rezultātus, kas pārsniedz plānotos.

Arī patlaban lidsabiedrība apsteidz grafiku un ir ceļā uz peļņu, ko paredz sasniegt 2014.gadā.

Lidsabiedrības vadītājs skaidroja, ka peļņas marža ir augusi par 20% un plaisa starp ieņēmumiem un izdevumiem samazinās nepārtraukti.

Gauss arī skaidroja, ka lidsabiedrības ekspertu darba grupa turpina Eiropas Komisijai skaidrot situāciju valsts un privāto investoru aizdevumu jautājumā, tomēr norādīja, ka viņš vairāk koncentrējas uz aviosabiedrības darbības veiksmīgāku nodrošināšanu.

Gauss arī atklāja, ka, ņemot vērā labos finanšu rezultātus, papildu finansējums lidsabiedrībai no valsts nav vajadzīgs un arī šī gada pirmā ceturkšņa rezultāti esot labi.

Gauss gan atzina, ka ne visos maršrutos lidsabiedrība var nopelnīt un tikai visi maršruti kopā ļauj situāciju izlīdzināt, tomēr viņš atzina, ka rentablo maršrutu ir vairāk. Sākot vasaras sezonālos lidojumus un atklājot arī sešus jaunus maršrutus, lidsabiedrības vadība plāno, ka tie nesīs peļņu, uzsvēra Gauss.

2012.gada divpadsmit mēnešos "airBaltic" ieņēmumus par produkcijas vienību ir uzlabojusi par 15% (RASK - ieņēmumi uz vienu sēdvietu kilometru), salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, kā arī saglabājusi stabilu apgrozījumu 228,5 miljonu latu apmērā, neraugoties uz kapacitātes samazinājumu. Salīdzinājumā ar 2011.gadu "airBaltic" pamatdarbības izdevumi ir samazinājušies par 58 miljoniem līdz 248 miljoniem latu.

Biznesa plāns paredz, ka šogad zaudējumi nevarētu pārsniegt 16 miljonus latu, un tas nozīmē, ka rezultātam jābūt labākam nekā šogad, kad zaudējumu apjoms sasniedza 19 miljonus latu, kas attiecīgi bija par 66 miljoniem latu mazāk nekā 2011.gadā.

Uzņēmuma korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags skaidroja, ka, atsevišķos virzienos samazinot nerentablos reisus, lidsabiedrība atbrīvo lidmašīnas un atklāj jaunus reisus. Šī politika tiks turpināta, un arī nākotnē plānoti jauni reisi.

Uzsverot, ka lidsabiedrības patlaban lido uz 60 galamērķiem, Vanags atturējās komentēt, vai šo mērķu skaits varētu palielināties vai samazināties, jo lidsabiedrība elastīgi reaģējot uz pieprasījuma jaunajām tendencēm un konkurentu aktivitātēm. Lidsabiedrībā arī uzsvēra, ka, neskatoties uz pasažieru skaita samazināšanos no 3,35 miljoniem 2011.gadā līdz 3,08 miljoniem pērn, tomēr ieņēmumi ir samazinājušies tikai par 1% - līdz 229 miljoniem latu.

Kā pozitīvu piemēru Vanags minēja sadarbību ar Itālijas kūrortpilsētas Bari lidostu, kura "airBaltic", atklājot lidojumus, veikusi arī marketinga aktivitātes, un tagad šis reiss ir kļuvis jau pietiekami populārs. Turklāt Ziemeļeiropas valstu iedzīvotāji nereti izmantojot Rīgu kā pārsēšanās vietu, lai nokļūtu vasaras kūrortos.

Viņš arī skaidroja, ka "airBaltic" mainījis biļešu cenu politiku, - ja biļetes tiek pirktas krietnu laiku iepriekš, tās var iegādāties par minimālām cenām, taču, pieaugot pieprasījumam, uz tuvāko dienu reisiem biļešu cenas augstākā robeža pat ir kļuvusi dārgāka nekā iepriekš. "Jo lielāks pieprasījums, jo augstāka cena," atzina Vanags. Vidējās biļešu cenas dinamiku lidsabiedrībā gan neatklāja. Katru dienu tiekot uz tālākiem datumiem piedāvāts ap 1000 biļešu.

Vanags arī skaidroja, ka vasarā vairāk uzmanības tiek pievērsts atpūtas maršrutiem un jau tagad ir skaidrs, ka korporatīvo ceļojumu segments būs vājš, tāpēc brīvās lidmašīnas tiek izmantotas atpūtas ceļojumiem. Vasarā papildu reisi tikšot noteikti arī uz Romu un Palangu. Būtisks faktors, kas ļāvis uzlabot rezultātus, esot savienojuma laika samazinājums no divām stundām uz vienu stundu. Līdz ar to produkts kļuvis konkurētspējīgāks.

Kā ziņots, Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" pērn izdevies aptuveni četras reizes samazināt zaudējumus, salīdzinot ar gadu iepriekš, un tie nedaudz pārsniedz 20 miljonus latu, biznesa portālam "Nozare.lv" teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš skaidro, ka 2011.gads nebija pats labākais "airBaltic" vēsturē un zaudējumi sasniedza 84 miljonus latu. Ja iepriekš zaudējumu apmērs 2012.gadam tika lēsts 38 miljoni latu, tad realitātē ir skaidrs, ka zaudējumi būs nedaudz virs 20 miljoniem latu, skaidroja ministrs.

"Tas ir būtisks uzlabojums," secināja Matīss un norādīja, ka arī 2013.gadā situācija uzlabojas vēl vairāk un šo gadu lidsabiedrība varētu beigt ar zaudējumiem, kuru "skaitlis tuvojas nullei".

Kā ziņots, jau iepriekš lidsabiedrības pārstāvis Jānis Vanags norādīja, ka Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pērnā gada zaudējumi nebūs iepriekš prognozētie 38 miljoni latu un "reālais rezultāts būs krietni labāks".

Izvērtējot pērnā pusgada rezultātus, uzņēmuma vadība atklāja, ka gadu kopumā paredzēts noslēgt ar 33 miljonu latu zaudējumiem. Zaudējumu apmēru samazināšanos apstiprināja arī trešā ceturkšņa finanšu rezultāti, kuru lidsabiedrība noslēdza ar 4,8 miljonu latu tīro peļņu.

Kā iepriekš apgalvoja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, "airBaltic ReShape" restrukturizācijas plāns ik mēnesi uzrāda labākus rezultātus, nekā paredzēts. Pērn trīs mēnešus pēc kārtas, proti, jūlijā, augustā un septembrī, uzņēmums sasniedzis labākus peļņas rādītājus, nekā sākotnēji tika paredzēts.

Pērnā gada sākumā "airBaltic" paziņoja par biznesa pārveides plānu, lai atgrieztu aviokompāniju pie peļņas un ilgtspējīgas turpmākās attīstības.

"airBaltic" ir 1995.gadā dibināta akciju sabiedrība. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais