Vismaz 30% Zvārdes zemes īpašnieku jau piekrituši pārdot valstij zemi
Kamēr nekustamo īpašumu mākleri ar dažādām sekmēm valsts vārdā cenšas pierunāt zvārdēniešus pārdot īpašumus, armija ķērusies pie starptautiskas militāras operācijas organizēšanas.
Tā notiks vasaras otrajā pusē īpašumos, kas kādreizējā Zvārdes poligona teritorijā jau pieder Latvijas valsts mežiem. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts informē, ka sprādzienbīstamo priekšmetu meklēšanas operācijā piedalīsies arī Zviedrijas speciālisti.
Sākumā ministrijas plāni pārpirkt poligona zemes izraisīja milzu sašutumu. Runa ir par aptuveni 10 000 hektāru zemes un 150 īpašnieku interesēm. Kategorisku nē pateica gan tie, kas patiešām te iekopuši saimniecības un gūst ienākumus ar mežkopību, gan tie, kuri vēlējās uzsist cenu īpašumam. Tagad abas interešu kopas sāk atdalīties. Pirmā apvienojusies organizācijā Vienoti Zvārdei un bombardē institūcijas ar vēstulēm, kurās pieprasa atklāt patiesos valsts nolūkus un «pārtraukt piespiedu nekustamo īpašumu atsavināšanu». Otrā attiecīgi veic darījumu pārrunas.
Pagaidām gan viss vēl notiek pēc brīvprātības principiem, un ar naudu valsts, šķiet, negrasās skopoties. Pagasta pārvaldnieks Imants Džulis stāsta, ka pārrunās ar īpašniekiem sākotnējās summas pieaug dubultā un atsevišķos gadījumos, kad runa ir par saimniecībām ar attīstītu infrastruktūru – pat trīskārt. Pilnvarotās firmas Latio pārstāvji zvanot pa diviem un trim lāgiem, saskaņojot prasības ar valsts iespējām. Precīzu datu neesot, taču pēc aptuvenām pagastveča aplēsēm aptuveni 40 procenti īpašnieku varētu būt jau piekrituši. Aizsardzības ministrijas pārstāvis Airis Rikveilis min mazāku skaitli – līdz 30 procentiem.
Zvārdē noticis arī viens interesants darījums, kurā zemi armijas nolūkotajā teritorijā nopircis kāds vietējais iedzīvotājs, acīmredzot nolūkā uzskrūvēt vēlāk cenu. Viņam var nākties nožēlot šādu rīcību, jo, kā novērojuši iedzīvotāji, armija sākusi vairāk interesēties par īpašumiem, kas ir nostāk no apdzīvotām vietām. Arī valsts sekretārs Jānis Sārts piebilst, ka ar zemju pirkšanu saistītie plāni tagad tiek īstenoti pasīvākā režīmā, un gada beigās – tad jau domās, kā rīkoties tālāk.