Smagos kibernoziegumos apsūdzētais Imantas iedzīvotājs Deniss Čalovskis Satversmes tiesā (ST) ir apstrīdējis normu, kas pieļauj viņa iespējamo izdošanu ASV, atbilstību Satversmei.
Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, konstitucionālā sūdzība ir iesniegta par Latvijas valdības un ASV valdības 2005.gada 7.decembra līguma par izdošanu un likuma "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu" neatbilstību Satversmes 92. un 98.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 3.panta pirmajai daļai.
Tāpat sūdzība ir iesniegta par Kriminālprocesa likuma 701.panta otrās daļas neatbilstību Satversmes 94., 92. un 91.pantam. Kā arī pieteikums ST iesniegts par Kriminālprocesa likuma 707.panta otrās daļas neatbilstību Satversmes 98. un 92.pantam.
Kriminālprocesa likuma 701.panta otrā daļa, kas sūdzībā tiek apstrīdēta, nosaka, ka tiesnesis, uzklausījis prokuroru, izdodamo personu un advokātu, ja viņš piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams. Tikmēr Kriminālprocesa likuma 707.panta otrā daļā ir noteikts, ka tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
Savukārt Satversmes 91.pantā ir norādīts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. 94.pantā ir sacīts, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību un nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.
Tikmēr Satversmes 98.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.
ST līdz 12.maijam ir jālemj par lietas ierosināšanu.
LETA jau ziņoja, ka Čalovskis par gatavošanos viņu izdot ASV vērsies ar sūdzību arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), aģentūru LETA iepriekš informēja advokāts Saulvedis Vārpiņš. Advokāts paskaidroja, ka saskaņā ar augstu ASV amatpersonu izteikumiem aizokeāna valstī kibernoziegumi tiek pielīdzināti terorismam. Šādos gadījumos situācijās, kad tiek apdraudēta nacionālā drošība, valsts interešu vārdā ASV pieļauj arī apsūdzēto personu psihisku un fizisku ietekmēšana, kas Eiropā un Latvijā gluži vienkārši tiktu saukta par spīdzināšanu.
Kā norādīja advokāts, konkrētajā gadījumā Čalovskis tiek apsūdzēts par piedalīšanos ļoti plaša datorvīrusa radīšanā, kas dod reālu pamatu bažām, ka ASV tiesībsargājošās iestādes viņu varētu pakļaut spīdzināšanai, lai iegūtu informāciju par iespējamajiem līdzdalībniekiem.
Kā ziņots, 31.janvārī Latvijas Augstākā tiesa (AT) atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV. Galīgais lēmums par 1985.gadā dzimušā Latvijas pilsoņa izdošanu tuvākajā laikā būs jāpieņem valdībai.
ASV federālie prokurori Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku "Miami", un diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim un Rumānijas iedzīvotājam - cēluši apsūdzības par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.