"Varbūt..." uz Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas deputātu jautājumu, vai Labklājības ministrijai (LM) nebūtu jāuzņemas politiskā atbildība par sociālo politiku valstī, atbild ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Staķis (ZZS).
Viņš deputātiem, līdzīgi kā labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) Neatkarīgajai, norāda, ka "lēmumus pieņem valdība". Nākamā gada budžeta projekta apspriešanas un Satversmes tiesas sprieduma pensiju lietā gaidīšanas saspringtajā gaisotnē samilzusi arī neapmierinātība ar labklājības nozares vadību. Bet paši Saeimas deputāti (tiesa, ne visi) bija tie, kuri vasarā nobalsoja par likumu, kas samazināja pensijas un pabalstus.
"Kāpēc jūs mums te lasāt referātu par sociālo sistēmu, pensijām. Mēs to visu jau zinām, jautājums ir cits: vai jūs kaut ko arī darāt vai esat darījuši, lai to mainītu," saērcināti komisijas sēdē sacīja opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs (SC), pārtraucot LM valsts sekretāra Inga Allika stāstījumu par pensiju reformas koncepciju. I. Alliks centās norādīt, ka diemžēl daudzas lietas nav ieviestas vai arī ir ieviestas neatbilstoši mērķiem, par piemēru minot pensiju piemaksu. Pēc ekspertu domām, tās ir pareizais veids, kā pensionāriem palielināt pensijas apmēru, taču pilnīgi nepareizi piemaksas finansēt no sociālā budžeta. Vēl LM ierēdnis norādīja uz nepareiziem lēmumiem, kas pieņemti, piemēram, arvien attālinot laiku, kad nebūtu vairs iespējama priekšlaicīgā pensionēšanās.
Ja šie lēmumi bijuši graujoši sociālajam budžetam, tad cilvēku uzticību sociālajai sistēmai valstī grauj šā gada laikā tiklab valdības, kā Saeimas pieņemtie lēmumi un pirmām kārtām likums par pensiju un pabalstu izmaksu krīzes periodā. "Tik trausli, trausli audzētā uzticība sociālai sistēmai strauji sarūk," uzskata Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa, "tad, kad tika veidota sistēma, bija jautājums, kā stimulēt cilvēkus iesaistīties, jo par pensiju jaunie cilvēki nedomā. Izeja bija – īslaicīgie pabalsti, ar kuriem var parādīt, ka krīzē cilvēks saņems atbalstu. Taču ar krīzes laika atkāpēm [pabalstu samazināšana, ierobežošana] no sistēmas mēs to visu atkal graujam."
"Par sociālo politiku vispirms ir atbildīga Labklājības ministrija un pēc tam valdība," ir pārliecināts deputāts A. Klementjevs. Viņam pievienojās Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (TP). Vēl tikai nesen Saeima, kā pati atzina, laboja kļūdu, kas tika pieļauta, samazinot pensijas arī invalīdiem. Bet kāpēc šādas "kļūdas" arvien tiek pieļautas un vai tās vispār var uzskatīt par kļūdām, ja sociālajā budžetā ir deficīts un nav naudas?
Akmeni LM dārziņā met arī Saeimas Juridiskais birojs, kura vadītājs Gunārs Kusiņš pat ir sadusmots, neizprotot, kāpēc no LM nav nekādas rīcības, lai mīkstinātu vasarā pieņemtā likuma sekas. Birojam ir iebildumi pret spēkā esošo likuma redakciju piemērot pensiju samazinājumu 10 vai 70 procentu apmērā visām pensijām – kā 50, tā 500 latu lielām. Nevar vienādi samazināt pensijas cilvēkiem, kuri ir pilnīgi atšķirīgā situācijā, norāda G. Kusiņš. "Nu nedzird no ministrijas šo gatavību. Kusiņš gandrīz ar karoti ielej mutē variantus..." vēl bilda deputāte Karina Pētersone (LPP/LC).
"Pilnīgi nepiekrītu šai kritikai," Neatkarīgajai saka ministrs U. Augulis, "jūs varat paskatīties visus tos ziņojumus, kurus ministrija ir iesniegusi valdībā par visiem šiem jautājumiem. Arī prezidenta sasauktajā ārkārtas sēdē norādīju, kas ir jādara un ka šie valdības lēmumi palielina nabadzīgo pensionāru skaitu." U. Augulis arī saka: esam darījuši visu, lai pensijas nākamgad netiktu samazinātas. Par iemeslu tam, ka valdība kopumā nav ieklausījusies, LM ministrs min naudu. "Nav naudas," viņš saka un sola, ka nāks klajā ar ziņojumu.