Plūdu dēļ vairāki ogrēnieši iesprostoti savās mājās
Plūdu dēļ vairāki Ogres iedzīvotāji šodien spiesti palikt mājās, lai uzraudzītu ūdens līmeni savās saimniecībās. Problēmas rada arī daudzviet neizbraucamie ceļi, pārliecinājās aģentūra LETA.
Ogres iedzīvotājs Mārcis pastāstīja, ka lielākā neraža sākusies vakar vakarā, kad ūdens līmenis strauji cēlies appludinot pat galvenās ielas. Piemēram, pa Brīvības ielu peldējis bebrs, ko iedzīvotāji arī centušies fotografēt.
Līču ielas iedzīvotāja Dace aģentūrai LETA pastāstīja, ka naktī ūdens līmenis pagalmā esot bijis augstāks, bet nu tas ir nedaudz nokrities. Taču lielākā daļa pagalma joprojām ir zem ūdens. Ūdens ir arī ēkas pagrabā, 1.stāvā un garāžā. Mājai esot atslēgta elektrība, nedarbojas arī gāzes apkures katls.
Dace pastāstīja, ka evakuēties viņas ģimenei neviens nav piedāvājis, taču neesot bijusi arī tāda vajadzība, jo ūdens līmenis saimniecībā dzīvību neapdraud. Viņai un tuviniekiem šodien bija jāiet uz darbu, taču ģimene palikusi mājās, lai cīnītos ar plūdu radītājām sekām. Darba devējs pret to izturoties saprotoši.
Peldu ielas iedzīvotājs Dainis, kuram māja arī slīgst ūdenī, uzskata, ka vislielākās nebūšanas rada upes gultnes netīrīšana pie hidroelektrostacijām. Ja upes gultne būtu regulāri tīrīta, šādas nelaimes nenotiktu, uzskata Dainis. Viņš pastāstīja, ka iedzīvotāji gadu gaitā ir vairākkārt vērsušies pašvaldībā ar lūgumiem novirzīt ES fondu līdzekļus, lai izbūvētu infrastruktūru, kas nākotnē novērstu šādu plūdu atkārtošanos. Eiropas nauda tiek novirzīta dažādu citādu komunikāciju izbūvei, bet netiek sakārtota vitāli svarīgā infrastruktūra, uzskata Peldu ielas iedzīvotājs.
Dainis aģentūrai LETA sacīja, ka viņa mājā ūdens ienācis vakar ap plkst.22.30. Mājas 1.stāvā ūdens līmenis sasniedza 40-45 centimetrus. Ģimene tam bija jau gatavojusies, visas ūdens nedrošās mēbeles pārvietojot iespējami augstāk, lai tās neizmirktu. Dainis pastāstīja, ka pēdējoreiz līdzīgi plūdi piedzīvoti pirms 18 gadiem, un toreiz viņa māja neesot bijusi apdrošināta, taču tagad apdrošināšanas līgums ir noslēgts, tāpēc mājas saimnieki noteikti vērsīšoties pēc apdrošināšanas atlīdzības.
Aģentūras LETA aptaujātie Ogres iedzīvotāji pauda dažādu viedokli par ledus spridzināšanas lietderīgumu Ogres upē. Daži uzskata, ka tas neko nedod, bet citi savukārt atbalsta pašvaldības un operatīvo dienestu centienus vērst situāciju par labu.
Biedrības "Mēs zivīm" valdes loceklis Toms Deinats pauda viedokli, ka ledus spridzināšana Ogres upē aiz dzelzceļa tilta plūdus noteikti nemazina, jo lielākā problēma veidojas tieši pie Dzelzceļa tilta, kas faktiski darbojas kā piltuve, kurā sakrājas ledus, jo šī vieta upē ir ievērojami šaurāka. Bez tam spridzināšanā cieš zivju resursi, jo tieši šajā vietā Ogres upē ziemo foreles, sacīja Deinats.
Viņš uzskata, ka galveno problēmu rada Ogres 2.dambis. Agrāk šajā vietā neesot bijis tāda aizsprosta, līdz ar to problēmu bijis mazāk. Deinats uzskata, ka aizsprostu slūžas būtu jāatver vaļā agrā pavasarī. "Dabai jāļauj pašai sevi regulēt, nevis uzņēmēju interesēs jāpakļauj riskam iedzīvotāji," sacīja Deinats.
"Mēs zivīm" pārstāvis rezumēja, ka biedrība ļoti uzmanīgi seko līdzi Ogres upē notiekošajam, bet spridzināšanu neatbalsta. Biedrība tuvākajā laikā arī plānojot nākt klajā ar oficiālu viedokli par īstenotajiem pasākumiem plūdu mazināšanai Ogres upē.
Kā novēroja aģentūra LETA, Ogrē šodien ir daudz viesu no citām pilsētām un reģioniem, kuri ar interesi vēro, fotografē un filmē pārplūdušo upi, pagalmus un ceļus. Ik uz stūra ir sastopamas arī ugunsdzēsēju, Valsts policijas un Pašvaldības policijas ekipāžas, kas vairākās vietās ar lentēm un konusiem ir norobežojušas applūdušos ceļus.