Valdība, kreditoru klubs un tā līgtais konsultants Prudentia izvirzījuši Liepājas metalurga akcionāriem piecus nosacījumus, pie kuru izpildes valsts varētu sniegt savu atbalstu finanšu grūtībās iestigušajam uzņēmumam. Taču, kā šis atbalsts izpaudīsies un kāpēc tāds vispār vajadzīgs, netiek atklāts.
Izvirzītas piecas prasības
Kā pataupot gardāko kumosu uz maltītes beigām, valdība Metalurga glābšanas plānu vakar skatīja sēdes slēgtajā daļā. Līdz tam glābjamo un glābēju pozīcijas tā arī netika saskaņotas un katra puse uzturēja spēkā iepriekš izskanējušos viedokļus. Ekonomikas ministram Danielam Pavļutam nebija skaidrs, vai akcionāri vispār ir gatavi ieguldīt savus privātos līdzekļus. Kaut arī šādiem līdzekļiem neapšaubāmi vajadzētu eksistēt, ja jau labajos laikos atalgojumā viņi sev maksājuši līdz pat miljonam latu gadā. Akcionārs Sergejs Zaharjins savukārt stāstīja, ka piedāvās valdībai ieķīlāt savas akcijas, ja vien valdība rūpnīcai sniegs «reālu atbalstu». Kad pēc jautājuma apspriešanas akcionārs nāca laukā no Zaļās zāles, bija acīm redzams, ka dzirdētais nav bijis tas, uz ko viņš cerējis. Detaļās neko nestāstīja, vien sāji pasmējās, ka vārds «nacionalizācija» gan no valdības puses neesot izskanējis.
Pienākumi, ko apmaiņā pret kaut kādiem pagaidām nezināmiem labumiem akcionāriem izvirzījusi valdība, patiešām ir gana radikāli. Tos pastāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts:
1) Lai atrisinātu apgrozāmo līdzekļu trūkumu īstermiņā, akcionāriem pašiem jāiegulda papildu līdzekļi. Valsts kase sarēķinājusi, ka nepieciešami 25 miljoni latu.
2) Metāllūžņi turpmāk jāiepērk Baltijas tirgū, izvairoties no pārmaksāšanas.
3) Uzņēmumam pašam jānokārto šā mēneša kredīta maksājums bankai – 5,5 miljoni latu.
4) Uzņēmuma vadībai jāizstrādā biznesa plāns naudas plūsmas restrukturizācijai.
5) Uzņēmuma padomei ar vienprātīgu lēmumu jāizveido jauna valde, kas varētu būt īpaši sarežģīti, ņemot vērā akcionāru Sergeja Zaharjina un Kirova Lipmana briesmīgo naidu.
Ministrs Pavļuts nemaz neslēpj savas dusmas uz akcionāriem – ja viņi vienreiz pārtrauktu kašķēties, Metalurgs varētu normāli strādāt un valdībai nenāktos nodarboties ar glābšanas darbiem.
Aukstai krāsnij papīra vērtība
Par apgrozāmo līdzekļu sarūpēšanu Sergejs Zaharjins jau domājot – sarunas par akciju ieķīlāšanu notiekot ar vairākām bankām. Viņaprāt, Liepājas metalurga akcijas joprojām ir labā cenā. Tās segtas ar uzņēmuma pamatlīdzekļiem, kuru bilances vērtība esot 164 miljoni latu, – nekustamo īpašumu, tehnoloģijām, iekārtām. Tajā skaitā slaveno tēraudkausēšanas krāsni, kuras uzbūvēšanai arī tika ņemts kredīts un valsts galvojums. Tiesa gan, apstākļos, kad uzņēmums ir tuvu bankrotam, tā vērtība varētu būt stipri vien kritusies. Proti, Metalurgs ir vērtīgs vien tad, ja tas strādā. Bet šobrīd Liepājas metalurgs nevienam nevajadzīgam Eiropas būvniecības tirgum piedāvā nevienam nevajadzīgu armatūru, noslogojot vien 30% jaudas, ar ko nav iespējams maksāt algas uzpūstajam administratīvajam aparātam un rokas klēpī salikušajiem strādniekiem. Stratēģiskajos plānos gan ietilpst jauna velmētavas stāva būvēšana, lai dažādotu metāla izstrādājumu klāstu atbilstoši tirgus pieprasījumam. Taču nu šiem plāniem pārvilkta svītra. Diezin vai uzņēmuma vērtību vairo akcionāru pesimisms. Uz Neatkarīgās jautājumu, kas notiks, ja valdība viņam atteiks, Sergejs Zaharjins daudznozīmīgi atbild: «Tad rūpnīcas nebūs... tad rūpnīcas nebūs.»
Novērtējums optimistisks
Uz šādas drāmas fona valdības noskaņojums vērtējams kā visnotaļ optimistisks. Ministrs Daniels Pavļuts skaidro, ka saņemta vismaz viena patiešām laba ziņa – saskaņā ar konsultantu novērtējumu uzņēmums ir dzīvotspējīgs gan pēc savas vietas tirgū, gan ģeogrāfiskās pozīcijas, turklāt ar labu perspektīvu. Tātad galvenā problēma ir akcionāri, nevis krīze metalurģijā.