Bērna apzināta pakļaušana tabakas dūmu iedarbībai tiks uzskatīta par fizisku vardarbību, - šādu lēmumu pieņēmusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, konceptuāli atbalstot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un virzot tos Saeimā otrajam lasījumam.
Šobrīd ārstiem nav nekādas iespējas vērsties pret vecākiem, kuri smēķē bērnu klātbūtnē, bet šāda rīcība var izraisīt ļoti nopietnus veselības traucējumus, lemjot par definīcijas paplašināšanu, atzīmēja Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule. Kā raksta laikraksts "Diena", arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, atsaucoties uz pētījumiem, norādīja, ka tabakas dūmi šobrīd ir vislielākais veselības kaitējums Latvijā.
Grozījumiem gan nepiekrita Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Anda Smiltēna, skaidrojot, ka tādā gadījumā kriminālatbildība būtu jāpiemēro visām personām, kas smēķēs bērnu klātbūtnē. Līdz ar to rodas jautājums, vai policija tādus noziegumus var un spēs izmeklēt un vai šāds sods ir samērīgs ar nodarījumu. Kā piemēru viņa norādīja gaisa piesārņojumu Rīgā, kuru arī var uzskatīt par bērna veselībai kaitīgu faktoru. Līdz ar to kāds būtu jāsauc pie kriminālatbildības.
Savukārt Cipule uzsvēra, ka kriminālatbildība iestāsies tikai tad, ja bērnam varēs pierādīt fizisku nodarījumu un ciešanas. Sods par smēķēšanu būs paredzēts tikai bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai vecāki saprastu, ka tas nav pareizi. Piemēram, ja bērns trešo reizi gada laikā nonāks reanimācijā ar astmas lēkmi un atklāsies, ka vecāki smēķē bērna klātbūtnē, būs pamats ierosināt kriminālprocesu.
Bāriņtiesas pienākums būs ziņot valsts policijai par gadījumiem, kad bērns tiek pakļauts tabakas dūmu iedarbībai, sēdē atzīmēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko, tāpēc policijai būs jārēķinās ar masveidīgu ziņojumu skaitu.