Eiropas Parlaments otrdien vienojās par vairākiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem iecerēts iegrožot bankas to grūti pārvaramajā vēlmē pēc maksimāli vieglas peļņas. Viens no tādiem nosacījumiem liegs banku darbiniekiem pēc bankas finanšu gada saņemt lielākus bonusus par viena gada algas apmēru.
Šie ierobežojumi Latvijas bankas būtiski gan neietekmēšot, saka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle Ludmila Vojevoda.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle zināja stāstīt, ka Eiroparlamentā tiek virzīta ideja, kas banku noguldītājiem kredītiestādes kraha gadījumā dāvās cerību atgūt vairāk par 100 tūkstošiem eiro, ko garantē valsts.
Parlaments noteicis baņķieru prēmiju griestus, lai ierobežotu pārmērīgu riskēšanu, izsniedzot aizdevumus, lielākus kapitāla drošības spilvenus, kas palīdzētu izturēt krīzes, kā arī pastiprinātu uzraudzību. Tā ir līdz šim vērienīgākā ES banku reforma, kas ietver arī noteikumus izaugsmes veicināšanai, stimulējot bankas izsniegt aizdevumus mazajiem uzņēmumiem.
Apšaubot, ka Latvijā šie jaunievedumi varētu palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saņemt kredītus, L. Vojevoda zināja arī teikt, ka neviens no šiem jaunajiem ieteikumiem Latvijas bankas neietekmēs. Pirmkārt, Latvijas banku darbinieki arī līdz šim nav saņēmuši gada prēmijas, kas pārsniegtu gada atalgojumu, otrkārt – arī drošības spilveni Latvijas bankām jau tagad vidēji ir lielāki par Eiropas noteikto minimumu.
Eiropas Parlaments gan ir noteicis izņēmumu, ka bankas darbiniekam izmaksājamā prēmija var sasniegt pat divu gadu algas apmērus, taču šādu summu izmaksai būšot nepieciešams vismaz 66% banku daļu īpašnieku vai 75% klātesošo akcionāru (gadījumos, ja nav kvoruma) atbalsts.
Eiroparlamenta deputāti uzskata, ka šādi noteikumi stimulēs bankas izsniegt aizdevumus reālajai ekonomikai, jaunie noteikumi mazinās nominālo riska pakāpi līdzekļiem, ko izsniedz aizdevumos mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tas arī mazināšot kapitāla apjomu, kas jāatliek, lai segtu sliktās parādsaistības gadījumā, ja tādas izveidotos, un tādējādi vairāk līdzekļu paliktu kredītu izsniegšanai. Cerības viešot Eiropas Parlamenta deputātu iniciatīva, kas vēlas panākt, lai lielie noguldītāji tiktu atzīti par prioritārajiem kreditoriem.