Viedokļi par autordarbu publisku izmantošanu autortiesību aizstāvjiem un to lietotājiem joprojām ir krasi atšķirīgi un, izskatās, – nesamierināmi.
To apliecināja grozījumu apspriešana Autortiesību likumā – lai gan tas bija pēdējais piegājiens Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pirms balsošanas par likuma izmaiņām Saeimā, kaismīgas debates nerimās, pat sēdei beidzoties.
Grozījumus likumā paredzēts skatīt rīt Saeimas sēdē, taču jau tagad ir skaidrs, ka būs vajadzīgas nākamās izmaiņas, komisijas sēdē rezumēja tās vadītāja Ina Druviete, atzīstot, ka tas ir gada laikā visgrūtāk tapušais dokuments. Pašlaik ir atrasta pagaidu vienošanās starp visām ieinteresētajām pusēm, taču vairāki jautājumi nemaz nav skarti, piemēram, par tā sauktajiem datu nesējiem un no viņiem pieprasāmās atlīdzības. I. Druviete domā, ka būtu jāveido darba grupa, kas turpinātu strādāt pie likuma izmaiņām: «Lai profesionāļi nāk, izrunājas un nonāk pie vienota slēdziena.» Deputāts Vladimirs Reskājs konstatēja – «bēdīgi, ka gada laikā, kopš skatām grozījumus, nekur tā arī neesam nonākuši un skaidrības šajā jautājumā nav».
Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras (LRTK) valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam, pat visām debatēm beidzoties, tomēr nebija skaidrs, vai viņš varēšot savā birojā klausīties paša iegādāto mūzikas ierakstu un vai viņam par to nebūs jāmaksā. Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis viesa zināmu skaidrību: «Ja birojā ir viens cilvēks vai vēl kāds kolēģis un tā nav klientu apkalpojošā telpa, tad nekas nav jāmaksā.» Tas pats attiecoties arī uz autobusa vadītājiem – ar noteikumu, ka autordarbs netiek atskaņots salonā.
Savu satraukumu neslēpa arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis: vai šie ierobežojumi, klausīties radio un televīziju, neradīšot problēmas ārkārtas situāciju izziņošanā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. KM pārstāvja teiktais, ka uz šādiem gadījumiem ierobežojumi neattieksies, īsti nepārliecināja. Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls vērsa uzmanību, ka autortiesību aizstāvju darbība ir sasniegusi to, ka daudzi uzņēmēji aizlieguši saviem darbiniekiem klausīties radio, to vidū esot arī taksometri – daudzi pat no mašīnām tos ir izņēmuši. Arī LRTK valdes loceklis, uzņēmējs Normunds Bergs savos uzņēmumos esot aizliedzis klausīties radio. Viņš Neatkarīgajai pauda, ka likums, kas ir tālu līdz pilnībai, pašlaik esot brīvi interpretējams. Piemēram, mazā biroja varēšot klausīties radio, neko nemaksājot. Taču – ko nozīmē mazs: vienam tas būs desmit, citam – vairāki desmiti darbinieku.
«Labi, ja būtu brīvs tirgus – katrs birojs varētu noslēgt līgumu ar kādu mākslinieku, kura darbus tad arī atskaņotu. Nu, jā – bet kur tad paliks autortiesību administrētāji? Viņi vēlas paturēt savu monopolu, izmantojot simts gadu vecus argumentus,» rezumēja N. Bergs.