Izskatīšanai Saeimas komisijām šodien tika nodoti grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kas paredz nostiprināt valsts pirmpirkuma tiesības tikai uz nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem.
Likumprojekts paredz, ka Kultūras ministrija iesniegs Ministru kabinetā nacionāli nozīmīgu valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstu, kurus valsts varētu nepieciešamības gadījumā, ja finanšu situācija to ļaus, iegūt savā īpašumā, izmantojot pirmpirkuma tiesības.
Provizoriski paredzams, ka nacionāli nozīmīgu kultūras pieminekļu sarakstā būtu iekļaujami līdz 100 valsts nozīmes kultūras pieminekļi, no kuriem daļa jau ir valsts īpašumā.
Likumprojekts paredz attiecīgas tiesību aprobežojuma atzīmes reģistrēšanu zemesgrāmatā par valsts pirmpirkuma tiesībām. Likumprojekts paredz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā valsts realizē pirmpirkuma tiesības, kā arī apstiprināt nacionāli nozīmīgu valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstu.
Pašlaik likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" paredz, ka, nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par valsts aizsargājamu kultūras pieminekli, zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegumu. Atsavinot kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības, kuru realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Likumā ir noteikti kultūras pieminekļu veidi, kur pieder pie nekustamajiem kultūras pieminekļiem: ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, atsevišķas apbedījuma vietas, arheoloģiskās senvietas, arhitektūras ansambļi un kompleksi, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli, kultūrslānis, kapsētas, kultūrvēsturiskas ainavas, piemiņas vietas, vēsturiskas vietas un teritorijas. Līdz ar to valsts pirmpirkuma tiesības attiecas uz visiem minētajiem, zemesgrāmatās ierakstītajiem nekustamajiem īpašumiem vai īpašumiem, kas atrodas minētajās teritorijās, ja par tiem zemesgrāmatās ir izdarīta atzīme par attiecīgo tiesību ierobežojumu. Īpašnieka pienākums, atsavinot šādu īpašumu, ir par to paziņot inspekcijai.
Valsts pirmpirkuma tiesību realizācijas procedūru patlaban nosaka Ministru kabineta "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu".
Tajos paredzēts, ka kultūras pieminekļa īpašnieks informē inspekciju par nodomu sev piederošo īpašumu pārdot, inspekcija 15 dienu laikā nosūta Kultūras ministrijai un Finanšu ministrijai priekšlikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, un tālāk Kultūras ministrija iesniedz ar Finanšu ministriju saskaņotu viedokli Ministru kabinetā par pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
Ņemot vērā, ka noteikumi neparedz speciālu regulējumu attiecībā uz īpašnieka izsakāmo piedāvājumu, ir piemērojams vispārējais Civillikuma 2061. un 2062.panta regulējums, kas noteic, ka pēc līguma noslēgšanas pārdevējam jāpiedāvā lieta pirmpirkuma tiesīgajam. Pirmpirkuma tiesīgajam, ja tas izmanto savas tiesības, jāizpilda tie paši nosacījumi, ko piedāvā jaunais pircējs. Tādējādi pirmpirkuma tiesīgajam, izmantojot savas tiesības, nekustamais īpašums jāiegādājas par pirkuma līgumā noteikto cenu.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā patlaban ir 7114 nekustami kultūras pieminekļi, un valsts pirmpirkuma tiesības līdz šim nav izmantotas.