Līdz ar likuma izmaiņām jeb jauno Farmakovigilances kārtību, kas paredz iespēju arī jebkuram pacientam ziņot par zāļu blaknēm, Zāļu valsts aģentūra uzsākusi kampaņu Atklāj zāļu otru pusi!
Pēdējos gados, īpaši sākot no 2010. gada, ziņojumu skaits par zāļu izraisītām blakus parādībām pieaudzis, tomēr tas esot ļoti neliels skaits, kas ne tuvu neatklāj patieso situāciju, uzskata Zāļu valsts aģentūrā. Stāstot par farmakovigilances jeb zāļu drošuma vēsturi, speciālisti atsauc atmiņā talidomīda traģēdiju pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās. Talidomīdu ārstniecības praksē ieviesa 1957. gadā un kā vieglu miega un pretvemšanas līdzekli to diezgan plaši parakstīja grūtniecēm. Pēc pāris gadiem dažādās valstīs konstatēja retas iedzimtas kroplības bērniem.
Ar katru jaunu zāļu paaudzi zāļu iedarbība pieaug, skaidro Zāļu valsts aģentūras (ZVA) speciālisti. Tomēr šis pieaugošais spēks ietver arī risku. Jo stiprāka zāļu darbība, jo nopietnākas varētu būt to blaknes. Jebkuras zāles, pat visvienkāršākās, var radīt blaknes.
Pieci procenti nonāk slimnīcā
Pieci procenti no visiem hospitalizācijas gadījumiem ir saistīti ar zāļu blakusparādībām, tikpat daudz slimnīcu pacienti cieš no zāļu blaknēm, turklāt zāļu blakusparādības ir piecu izplatītāko nāves cēloņu vidū slimnīcās. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka atteikties no zāļu lietošanas nav iespējams. Zāles ārstē, bet tās var arī kaitēt, ja tiek lietotas neracionāli. Lai gan pirms zāļu reģistrācijas tās tiek rūpīgi pārbaudītas, jebkurām zālēm iespējamas nevēlamas reakcijas, jo izpētē nekad nebūs iespējams iekļaut tik daudz cilvēku ar dažādām slimībām, lai noskaidrotu pilnībā visu par zālēm. «Zāļu izpēte nebeidzas pēc to reģistrācijas nacionālā aģentūrā. Protams, atšķirīga ir situācija – vai aktīvā viela ir pilnīga jauna vai reģistrētas jau sen lietotas zāles. Aicinu ikvienu, kas konstatējis iespējamu zāļu izraisītu blakni, nebūt vienaldzīgam ne pret sevi, ne citiem un tāpēc ziņot Zāļu valsts aģentūrai,» saka ZVA direktore Inguna Adoviča.
Tabletes divas puses
Ar uzsākto kampaņu ZVA vēlas pievērst sabiedrības uzmanību faktam, ka no zālēm ir ne tikai guvums, bet iespējams arī risks. Kampaņas materiālos galvenais elements ir tablete, kam izceltas divas puses, atgādinot par zāļu divējādo darbību. Ikreiz, lietojot medikamentu, pastāv risks izpausties zināmai vai, retākos gadījumos, līdz šim vēl neatklātai zāļu blaknei. Pacienti tiek aicināti, lietojot medikamentus, darīt to saprātīgi, konsultējoties ar ārstu, farmaceitu un, ja blakne pamanīta – ziņot par to. Šī kampaņa tiek uzsākta laikā, kad Latvijā stājusies spēkā jaunā Farmakovigilances kārtība, kurā ir noteiktas arī pacienta tiesības ziņot par zāļu izraisītām blaknēm. Līdz šim pienākums ziņot par novērotām zāļu blaknēm bija ārstiem un farmaceitiem. Pērn saņemti ap 300 ziņojumu par zāļu blaknēm – lai arī katru gadu vairāk, tomēr Latvija joprojām ir vienā no pēdējām vietām Eiropā ārstu ziņošanas aktivitātes ziņā. Visvairāk ziņojumu saņemts par komplikācijām pēc vakcinācijas pret tuberkulozi.
Ievieš pēc traģēdijas
Kas ir farmakovigilance? Tā ir zinātne un procesi (grieķu valodā pharmakon – zāles, latīņu valodā vigilare – būt modram, uzraudzīt), kuru mērķis ir nodrošināt zāļu drošuma uzraudzību, skaidro ZVA. Sākums vienotas zāļu lietošanas drošuma uzraudzības sistēmas ieviešanai bija talidomīda traģēdija sešdesmitajos gados. I. Adoviča stāsta, ka talidomīdu ārstniecības praksē ieviesa 1957. gadā un kā vieglu miega un pretvemšanas līdzekli to plaši parakstīja grūtniecēm. Apmēram četrus gadus pēc minēto zāļu lietošanas uzsākšanas dažādās valstīs konstatēja līdz tam reti novērotas iedzimtas kroplības – deformētas ekstremitātes vai to trūkumu (fokomēliju). Gandrīz 10000 zīdaiņu 40 valstīs piedzima ar deformētām ekstremitātēm vai to trūkumu. Tad arī tika izveidota jauna zinātne par zāļu drošumu. Tās mērķis ir visā zāļu mūžā uzraudzīt zāļu drošumu un identificēt jaunas iespējamas drošuma problēmas, tās vērtēt un mērķtiecīgi pētīt, lai laikus varētu novērst iespējamu kaitējumu pacientiem.