Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība neatbalsta valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta projektu. Valdībai kompromisu ar sociālajiem partneriem neizdevās panākt ne vakar no rīta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, ne arī vakarā, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru.
Sociālie partneri par saviem iebildumiem ir gatavi informēt starptautiskos aizdevējus, Neatkarīgajai pēc tikšanās ar prezidentu atklāja LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.
V. Zatlers uz tikšanos Rīgas pilī vakar vakarā uzaicināja premjeru Valdi Dombrovski (JL) un sociālos partnerus, jo bija sapratis, ka sociālie partneri pārtraukuši dialogu.
"Mēs neesam pārtraukuši dialogu un turpināsim to arī pēc tam, kad budžets būs pieņemts. Taču mēs joprojām neatbalstām valdības sagatavoto nākamā gada budžetu," sacīja E. Egle. No ieceres rīkot protesta akcijas pie Saeimas 1. decembrī nav atteikušās arī arodbiedrības.
V. Zatlers pēc tikšanās uzsvēra, ka guvis pārliecību, ka visi trīspusējās sadarbības partneri izprot nākamā gada budžeta veidošanas procesu, taču sociālo partneru un valdības viedoklis ir atšķirīgs. "Līdz ar to valdība turpmāk uzņemas pilnu atbildību par nākamā gada budžeta pieņemšanu Saeimā, bet sociālie partneri turpinās dialogu ar valdību," teica V. Zatlers.
Sociālie partneri uzskata, ka jaunās nodokļu iniciatīvas grauj Latvijas konkurētspēju un tās neradīs iespēju pelnīt vairāk, lai atdotu parādu starptautiskajiem aizdevējiem.
"Pēdējie valdības priekšlikumi nodokļu paaugstināšanas jomā ir nepieņemami biznesa sabiedrībai un arī daudziem iedzīvotājiem. Situācijā, kad ekonomika turpina samazināties, paaugstināt nodokļus ir nepieņemami," vakar no rīta teica LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, piebilstot, ka līdz šim uzņēmēji bijuši ļoti pretimnākoši valdībai, piemēram, piekrītot 10% nodokļa ieviešanai dividendēm.
Darba devēji ir pārliecināti, ka nekādā gadījumā nedrīkst paaugstināt nodokli pašnodarbinātajiem. Tā kā vislielākā pašnodarbināto grupa ir ģimenes ārsti, viņi visvairāk cietīs no šā nodokļa paaugstinājuma.
LDDK arī norāda, ka, apliekot ar nodokli kapitāla ienākumu un dividendes, to nedrīkst piemērot ienākumiem, kuri ir uzkrāti no iepriekšējiem gadiem, bet tiek izmaksāti 2010. gadā.
Akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam sociālie partneri nosauca par neadekvātu. LDDK pieļauj, ka, paaugstinot šo nodokli, palielināsies nelegālā aprite, mājas ražošana, bet nodarbināto skaits saruks. Rezultātā Valsts kasei ies secen aptuveni 8 miljoni latu. Savukārt jaunais dabasgāzes nodoklis sadārdzinās preces un pakalpojumus, mazinās iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos.
LDDK uzskata, ka jaunā nodokļu iniciatīva aplikt ar nodokli dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām negatīvi ietekmēs iekšējo patēriņu, palielinās darba devēju izmaksas par darbinieku un samazinās darbinieka ieņēmumus. Turklāt joprojām neesot skaidri šā nodokļa piemērošanas nosacījumi, nav definīcijas, kas ir vieglā pasažieru automobiļa izmantošana personīgajām vajadzībām, kā arī, cik maksās nodokļa administrēšana.
LDDK redz tikai divas alternatīvas valdības ierosinājumam paaugstināt nodokļus – valsts pārvaldes izdevumu samazināšana un ēnu ekonomikas apkarošana.
"Valdība nedrīkst ignorēt valsts budžeta izsaimniekošanas faktus, atbalstīt korupciju un ēnu ekonomikas pieaugumu. Paaugstinot nodokļus, valsts budžetā līdzekļi samazināsies ģeometriskajā progresijā! Tiek apzināti radīts risks, ka 2010. gadā būs niecīga daļa to uzņēmumu, kas spēs darboties legāli un maksāt nodokļus. Tas padarīs sociāli atbildīgu uzņēmumu konkurētspēju neiespējamu!" sacīja E. Egle.