Kamēr Saeimas moku ceļus brien likumi, kuriem vajadzētu iegrožot komunālo maksājumu parādniekus un noteikt precīzākus pienākumus apsaimniekotājiem jeb pārvaldniekiem, tikmēr dzīve rit savu gaitu.
Aukstā un ilgā ziema spīdzina cilvēkus ar lieliem apkures rēķiniem, dažas pašvaldības mēģina meklēt un piedāvāt kaut kādus risinājumus, bet liela daļa cilvēku turpina nemaksāt, jo komunālo pakalpojumu rēķini ir lieli. Starp citu, nemaksā arī naudīgi ļaudis. Bet citu iemeslu dēļ. Un apsaimniekotāji netiek galā ar parādniekiem.
Iespējams, nākamajā apkures sezonā būs jārod daudz konkrētāki risinājumi, ar parunāšanos un solījumiem vairs nebūs līdzēts. Tomēr, ja likumu izmaiņas top tik smagnējā un ilgstošā procedūrā kā pašlaik, varētu rasties situācija, ka dzīvokļu īpašnieku, pārvaldnieku un pašvaldību neapmierinātības dziļbumba uzsprāgs jau ar citu jaudu.
Likumu caurumi
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir izplatījusi atklāto vēstuli valdībai. Tajā šī organizācija ne tikai raksturo pašreizējo situāciju siltumapgādē, bet arī piedāvā risinājumus. Jāpiebilst gan, ka tas nenotiek pirmo reizi.
LPS atklātajā vēstulē uzsver, ka joprojām Civilprocesa likumā netiek definētas normas par komunālo parādu segšanu nekustamo īpašumu izsoles gadījumā. Tālab Saeimas Juridiskajam birojam būtu jānorāda, ar kuru normatīvo aktu palīdzību šī problēma risināma.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums joprojām precīzi nedefinē dzīvojamo māju īpašnieku un pārvaldnieku atbildības jautājumus. LPS uzskata, ka ir precīzi jādefinē arī dzīvokļa īpašnieka atbildība par komunālajiem maksājumiem, kā arī jāparedz papildu pilnvaras pārvaldniekam parādu piedziņā.
LPS pārmet, ka vairāk nekā gadu Saeimas atbildīgā komisija nespēj izstrādāt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz pārvaldniekam pienākumu kontrolēt dzīvokļa īpašnieku maksājumu saistību izpildi par dzīvokļa īpašuma lietošanu. Pašlaik tikai teorētiski ir iespējama dzīvokļu īpašnieku atteikšanās no namu apsaimniekotāja, gadījumos, ja tas nav norēķinājies ar pakalpojuma sniedzēju, kā arī likumā definētās «norīkotā pārvaldnieka» normas nedarbojas.
Starp citu, tieši pret šo normu iebilst pašvaldības. Rīgas domē vairākkārt ir skatīti iedzīvotāju iesniegumi ar lūgumu norīkot šādu pārvaldnieku, bet pašvaldība izlemj pateikt nē. Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana uzskata, ka šādā veidā pašvaldības tiek piespiestas izšķērdēt līdzekļus. Neiedziļinoties sīkāk, piebildīsim, ka konkrētās situācijās norīkotā pārvaldnieka pienākums un uzdevums ir savest kārtībā citam īpašniekam piederošu īpašumu (piemēram, ja jānomaina kanalizācija, jānomaksā parādi, lai siltumapgādes uzņēmums pieslēgtu apkuri utt.). Kad visas nebūšanas novērstas, sakārtotais īpašums nonāk atpakaļ pie iepriekšējā īpašnieka. Iedomāsimies – ja ēka pieder bankai, tad šādā veidā ir iespējams uz pašvaldības rēķina sakārtot īpašumu, lai... izdevīgāk to pārdotu.
LPS atkārtoti brīdina, ka par apkuri uzkrāti lieli parādi un joprojām nav izstrādāts darboties spējīgs parādu apjoma kontroles un parādu piedziņas mehānisms. Vidējais tiesvedības termiņš pirmās instances tiesās komunālo maksājumu parādu piedziņā joprojām ir no viena līdz pusotram gadam, kas pārsniedz divu apkures sezonu periodu. Ja tiesāšanās tiek turpināta, tad parāds, protams, krājas un krājas.
LPS norāda, ka Saeima trīs gadu laikā banku lobiju ietekmē nav spējusi pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredzētu maksātnespējīgo nekustamo īpašumu izsoles rezultātā iegūtos līdzekļus pirms hipotekāro kredītu parāda kompensēšanas (līdz 10 procentiem no izsolē iegūtajiem līdzekļiem) novirzīt mājokļu apsaimniekošanas parādu dzēšanai.
Parādnieki pieprot viltības
Cīņa par šo likuma normu izvērtās kaismīga, bet vinnēja banku lobijs. Gan pārvaldnieks, gan dzīvokļu īpašnieki – godprātīgie maksātāji tādējādi tiek atstāti ar garu degunu un parādu nastu. Drīkst minēt trīs reizes, kas apmaksā hipotekāro parādnieku sakrātos komunālo maksājumu parādus...
«Esmu apsaimniekotājs,» Neatkarīgajai piezvanījis, sacīja kāds kungs. Viņa pārvaldītajā mājā Rīgā, Brīvības ielā 90, 112 kvadrātmetru plašs dzīvoklis piederot hipotekārajam parādniekam. Lūk, šis dzīvokļa īpašnieks pārvaldniekam esot parādā jau 4000 latu. Notikusi tiesa, dzīvokli paredzēts izsolīt, bet īpašnieks turpinot tiesāties. Un, kamēr tiesājoties, tikmēr nemaksājot ne par ūdeni, ne apkuri, ne arī citus maksājumus. «Visu apkures sezonu citi maksā par viņu. Apkuri atslēgt nevaru, ūdeni atslēgt nevaru, bet dzīvoklī visu laiku kāds dzīvo,» sūkstījās pārvaldnieks. Viņš izpētījis, ka vērienīgais parādnieks oficiālu darbu nestrādājot un gandrīz miljonu latu esot parādā bankām, bet hipotekārajos kredītos viņam izsniegti simti tūkstoši latu.
Šajā ēkā bankām piederot divi dzīvokļi. Kā zināms, bankas nebūt nesteidz oficiāli noformēt no parādniekiem atgūtos dzīvokļus, jo tad būtu jāsāk norēķināties par piegādātajiem pakalpojumiem. «Mēs kā apsaimniekotāji esam pēdējie rindā, tāds likums būtu jāgroza!» konstatē pārvaldnieks. Viņš pilnīgi precīzi pareģo, ka pat tad, ja parādnieku–miljonāru beidzot iztiesās no dzīvokļa, pārvaldnieks neatgūs ne nieka no tūkstošiem latu lielā parāda. Interesanti, ka parādnieks, kurš šādi izmanto pašreizējās likumu nepilnības savā labā, esot kādreiz augstu amatu Rīgas domē ieņēmusi persona.
Līdzīgas parādnieku viltības piedzīvojis arī kāds cits pārvaldnieks. Viņš saka – pārvaldniekiem pārmetot, ka gausi iztiesājot parādniekus un nepiedzenot parādus, bet ko tu piedzīsi, ja komunālais parādnieks īpašumus norakstījis citai personai, bet dzīvoklis ieķīlāts bankā? Mājas pārvaldnieks Zigmunds Mūrnieks no Limbažiem savukārt piebilst, ka tiesājoties jāsamaksā valsts nodeva 15 procentu apmērā no parāda summas. «Un beigās mums nav naudas dokumentu sagatavošanai, lai siltinātu mājas,» viņš norāda.
Tālab daži pārvaldnieki sarunā ar Neatkarīgo solīja savus priekšlikumus nogādāt Ekonomikas ministrijā, jo māju pārvaldīšanas jomā, viņuprāt, problēmu netrūkst un tās netiek risinātas prioritārā kārtībā.
Iedzīvotājiem apnikusi aitu loma
Otrai pusei, protams, ir cits viedoklis un pieredze. Šoziem kārtējo reizi atklājās jau citugad apzinātās problēmas, proti, pārvaldnieks mēdz no iedzīvotājiem iekasēt naudu, bet pilnībā nenorēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem. Protams, daļa iedzīvotāju nemaksā nemaz vai tikai daļēji, bet pārvaldnieka rīcības rezultātā kopējā ciešanu katlā tiek samesti visi – gan godprātīgie maksātāji, gan parādnieki. Ja apsaimniekotājs uzsāk tiesiskās aizsardzības procesu, tad iedzīvotāji var atvadīties no iespējas attiesāt samaksāto naudu.
To, kāda cīņa var izvērsties un kādas metodes iespējams likt lietā, ilustrē Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvojošo cilvēku piedzīvotais. Dzīvokļu īpašnieki nāca klajā ar paziņojumu, ka pārvaldnieks – SIA Namu apsaimniekošana – piesavinājies iedzīvotāju samaksāto naudu 45 000 latu apmērā un šantažē ar pretlikumīgu elektrības, siltuma un ūdens atslēgšanu. Kad dzīvokļiem patiesi sāka atslēgt elektrību, kārtības nodrošināšanā tika iesaistīti pašvaldības policisti.
Tagad ir nodibināta biedrība Duntes 28, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Duntes ielā 28 dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses. Šajā mājā dzīvojošie ir izlēmuši rīkoties aktīvi un negaidīt, kamēr Saeimas deputāti izstrīdēsies par likumu uzlabojumiem.
Katarīna Sniedze, zvērināta advokāte, biedrības Duntes 28 valdes locekle, ir publiski informējusi, ka izstrādājusi tēzes iespējamiem grozījumiem māju pārvaldības jomā un tās iesniegusi arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijā.
Viens no priekšlikumiem paredz apsaimniekotājam jeb pārvaldniekam obligāti apdrošināt savu civiltiesisko atbildību vismaz 100 000 latu apmērā attiecībā uz katru apsaimniekošanā esošo māju.
K. Sniedze piedāvā katrai pārvaldnieka pārziņā esošai mājai atvērt atsevišķu bankas kontu, kurā tiek iekasēta no konkrētās mājas saņemamā nauda un veikti kārtējie maksājumi pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt mājas biedrības (ja tāda ir izveidota) valdei ir jābūt pieejai šim kontam, lai varētu regulāri
novērtēt situāciju. Arī N. Abagjana sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka šādu kārtību dzīvokļu īpašnieku kopība var pieprasīt jau tagad un tā ļautu kontrolēt maksājumus. Tad nekavējoties būs iespējams konstatēt, vai pārvaldnieks pilda savus pienākumus, un nepieciešamības gadījumā lemt par atteikšanos no šādas fiziskas vai juridiskas personas pakalpojumiem.
Viņa arī piedāvā diskutēt par to, ka normatīvajos aktos ir jāiestrādā aizliegums apsaimniekotājam/pārvaldniekam no viena dzīvokļa īpašnieka saņemtos naudas līdzekļus automātiski, nepieprasot tā atļauju, izmantot citu dzīvokļu īpašnieku vai paša apsaimniekotāja parādu dzēšanai, kā arī tomēr mainīt līdzšinējās prioritātes, kad, izsolot parādnieka īpašumu, vispirms tiek apmierinātas banku prasības.
Vēl kāds no K. Sniedzes ierosinājumiem attiecas uz dzīvokļu īpašniekiem uzspiestajiem dubultmaksājumiem. Zvērināta advokāte piedāvā noskaidrot Konkurences padomes viedokli par situāciju, kad monopolisti liek dzīvokļu īpašniekiem atkārtoti maksāt par pakalpojumu, kas jau ticis apmaksāts. Piemēram, Duntes ielā dzīvojošie bija norēķinājušies ar pārvaldnieku par patērēto siltumenerģiju, bet šo maksājumu nebija saņēmusi akciju sabiedrība Rīgas siltums. Lai neatslēgtu apkuri, no dzīvokļu īpašniekiem tika prasīts vēlreiz samaksāt pārvaldnieka iekrāto parādu.
***
KO PIEDĀVĀ LATVIJAS PAŠVALDĪBU SAVIENĪBA
1. Pārskatīt Ministru kabineta noteikumus par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī veikt objektīvu analīzi, izvērtējot valsts atbalsta mehānismus koģenerācijas stacijām, kuras darbojas centralizētā siltumapgādes sistēmā.
2. Izstrādāt priekšnosacījumus Energoefektivitātes fonda izveidei.
3. Valsts budžetā paredzēt 50 procentu līdzfinansējumu GMI un dzīvokļu pabalstiem (finansējuma avots – ienākumi no PVN siltumapgādei un akcīzes nodokļa dabas gāzei).
4. Veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai precīzi definētu dzīvokļa īpašnieka atbildību par komunālajiem maksājumiem, kā arī paredzētu papildu pilnvaras pārvaldniekam parādu piedziņā; definēt norīkotā pārvaldnieka darbību; paredzēt iespēju dzīvokļu īpašniekiem norēķināties ar siltuma piegādātāju, slēdzot tiešos līgumus u.c.