Drīzumā gaidāma gan strauja temperatūras celšanās, gan arī kukaiņu un citu posmkāju parādīšanās, bet pirmie aukstumizturīgie kukaiņi, piemēram, mārītes un zirnekļi, jau ir pamodušies un tos var novērot saules sasildītās vietās.
Entomologs Voldemārs Spuņģis aģentūrai LETA stāstīja, ka šā gada ziema bija laba un pārziemošana bija sekmīga gandrīz visiem kukaiņiem un ērcēm. To nodrošināja pastāvīgā sniega sega, kas pasargāja no liela aukstuma.
Ja gaisa temperatūra pārsniedz mīnus 20 grādus, tad zem sniega ir tikai daži grādi mīnusos. Vairums kukaiņu un ērču pārziemo augsnes virsējos slāņos, kūlā, sūnās, atmirušā koksnē un tamlīdzīgās vietās, un tikai nedaudzi kukaiņi ziemu pārlaiž uz augiem. Piemēram, laputu un lapblusiņu olas, kukaiņu kāpuri ziemu pārlaiž lakstaugu stublājos, bet dažādi bezmugurkaulnieki - uz koku stumbriem.
Bezmugurkaulniekiem ziemošana bija nelabvēlīga, jo aukstums bija ilgstošs gan ziemas beigās, gan pavasara sākumā. Vēlie sali ir visbīstamākie, jo kukaiņi, sasilstot saulē, aktivējas un tad var sasalt. Salstot to ķermenī veidojas ledus kristāli, kas saārda audus. Tajā pašā laikā gan jāņem vērā, ka mūsu kukaiņi ir fizioloģiski pielāgoti salam un lielākā daļa populāciju izdzīvos, klāstīja Spuņģis.
Entomologs minēja, ka patlaban vēl ērces nav novērotas. Tās parādīsies tad, kad gaisa temperatūra stabili pārsniegs plus 5, plus 7 grādus. Lielāka varbūtība ērces sastapt ir saules iesildītās mežmalās un pļavās. Iespējams, jau nākamajā nedēļā, kad kļūs siltāks, cilvēkiem dabā var nākties sastapties ar pirmajām pavasara ērcēm.
"Savukārt citi asinssūcēji - dzēlējodi - masveidā, visticamāk, parādīsies maija vidū, taču viss ir atkarīgs no tā, cik pavasaris būs silts. Latvijā divas odu sugas ziemo kā pieaugušie, bet pārējās 23 sugas - olu stadijā. Olas vasaras beigās un rudenī tika izdētas pie ūdenstilpēm. Pirmā odu paaudze var būt neliela, bet nākamās jau var būt lielā skaitā," klāstīja Spuņģis.
Viņš arī minēja, ka labi augsnē pārziemojuši ir arī dunduru, miģeļu kāpuri. Pagājušā gada pavasarī tika vēstīts par negaidīti strauju knišļu savairošanos. Spuņģis skaidroja, ka arī šogad knišļi būs, bet to populācijas lielumu, visticamāk, noteiks pavasara palu ilgums. Kāpuri dzīvo tikai tekošos ūdeņos. Jo ilgāki pali, jo labāki barošanās apstākļi un mazāk ienaidnieku, kas var atrast knišļu kāpurus.
Mājas bitei ziema bija gara un grūta, taču to gan nevarētu teikt par bites radiniekiem - lapsenēm un kamenēm, jo tās ziemoja augsnē. Tāpat sagaidāms, ka būs gana daudz tauriņu, sienāžu, vaboļu un visu pārējo kukaiņu.