Liepāja - vēja, krūšturu un bēdīgo metalurgu pilsētā

Politiskās partijas šodien sāk iesniegt sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā. Daudzviet visas intrigas izpļāpātas jau pirms laba laika – kas kandidēs, ko apsolīs, ar ko draudzēsies un ar ko nīdīsies. Taču ne Liepājā!

Te vairākums partiju nogaidījušas līdz pat pēdējam brīdim. Gluži kā treka riteņbraukšanā, kur sportisti, provocējot cits citu, teju nekustīgi balansē uz treka augšējās malas, lai uzvaras spurtu sāktu īstākajā brīdī.

Liepājā svarīgākā cīņa vēlēšanās sagaidāma starp valdošo Liepājas partiju, kurai pašlaik ir sešas vietas, mēra krēslu ieskaitot, un Saskaņas centru (SC), kam ir trīs mandāti.

Saskaņa vs Kosaka

Saskaņas centrs vārdos bija pirmais, kas publiski paziņoja par savām ambīcijām vēlēšanās. Mērķis esot pārņemt varu Liepājā, dāvājot liepājniekiem otra nila ušakova atnākšanu. Kopš oktobra visi zīlēja, kurš tad būs slavenā rīdzinieka dubultnieks. Beidzot uzzināja, un daudzi pievīlās – esot tāds mazs bandītelis trenuškās no reketieru laikiem. Tomēr laiks acīmredzot maina cilvēku. Sodāmība jau sen kā dzēsta. Jurijs Hadarovičs ir gana jauns, izskatīgs, runā četrās valodās, lepojas ar trim augstākajām izglītībām, vada Latvijas Veļas ražotāju asociāciju, un, ko īpaši uzsver partijas koordinators Kurzemē Valērijs Agešins, – Hadarovičs esot latvietis. Saskaņieši uzskata, ka pašreizējais mērs ir krietni aizsēdējies, un tomēr Ulda Seska gāšanas plāns viņiem var neizdoties. Ne tāpēc, ka labējais flangs spēs smuki apvienoties, bet gan tāpēc, ka nozīmīgu daļu balsu SC atņems liepājnieku vidū populārā juriste un deputāte Elita Kosaka. Pateicoties viņas iesniegtajai prasībai Satversmes tiesā – daudzi brīvostas teritorijā mītošie iedzīvotāji varēja privatizēt savus mitekļus. Šī ir centrālajai paralēla intriga – cik ļoti saskaņas pozīcijas spēs vājināt savulaik tās izbrāķētā kandidāte, kura pašlaik nav nevienā partijā un arī negrasās nekur stāties. Šajā sasaukumā viņa iekļuva no Osipova partijas, bet tagad osipoviešu kompānijai Liepājā izčākstot, pārstāvēs PCTVL sarakstu. Ja ne E. Kosaka, šāda saraksta vispār nebūtu. Patiesībā viņai pat ir vienalga, zem kura politiskā spēka afišas iekļūt domē, un tagad viņa savā komandā novākusi vēl deviņus bezpartejiskus kandidātus. Būtiski, ka draudzība starp SC un PCTVL Liepājā ir faktiski neiespējama, jo Elita Kosaka viņas padzīšanu nav ar mieru aizmirst.

Nacionāļi vs nacionāļi

Savstarpējas antipātijas arī Liepājas nacionāļiem traucē apvienoties un mobilizēties vēlēšanām. Izrādās, ka Nacionālās apvienības nodaļa Liepājā nemaz nav nodibināta, jo TB/LNNK pārstāvis deputāts un paputējis nekustamo īpašumu uzņēmējs Ivars Kesenfelds kaut ko nevar sadalīt ar Visu Latvijai! pārstāvi – mūziķi un savulaik rokgrupas Līvi līdzdibinātāju Juri Pavītolu. Apvienības valde Rīgā nolēmusi, ka atsevišķus sarakstus tomēr nedrīkstēs taisīt. «Viņi ir pieauguši cilvēki. Aizvainojumi un antipātijas tagad jāliek malā. Nav pieļaujams, ka latviešu spēki ir sašķelti. Sestdien notiks dibināšanas sapulce, un šitās bērnu spēlītes beigsim. Ja nevarēs vienoties, tad saraksta arī nebūs,» tā strīdniekiem piedraud apvienības valdes loceklis Jānis Tomels. Savdabīgi, ka sarunā ar Neatkarīgo I. Kesenfelds apvienības iekšējās problēmas vispār nepieminēja, vien atzina, ka tik saspringts stāvoklis pirms vēlēšanām kā šoreiz Liepājā vēl nekad nav piedzīvots. Un iemesls nav tik daudz SC spiediens, bet Liepājas metalurga krīze. Tā ietekmē visu partiju priekšvēlēšanu programmas, tāpēc daudzas nesteidzas ar to publiskošanu – jāsagaida, kā drāma izvērsīsies.

Rūpnīcas Liepājas metalurgs grimšana ir sarunu temats darbavietās, mājās, krogos, vārtrūmēs – teju katram ceturtajam liepājniekam ir kāda saistība ar kādreizējo metalurģijas flagmani. Tāpēc partijām nāksies formulēt savu attieksmi attiecībā uz tā glābšanu. Tas arī tiek darīts, un dažas pat iekļauj savos sarakstos rūpnīcas darbiniekus. Viņi būs PCTVL, SC, Reformu partijas (RP) sarakstos un varbūt arī citos, kas savu kāršu atvēršanu atlikuši uz pēdējo brīdi.

Liepājas partijai metalurga bēdu stāsts drīzāk var dot mīnusus, jo, no malas pavirši raugoties, mērs Uldis Sesks šobrīd izskatās miljonāra Zaharjina advokāta lomā – viņš pat šim dārgajam valsts valodas nepratējam valdībā pakalpoja kā tulks, un Liepājas nacionālistiem tas galīgi nepatika. Konkurenti steidz bārt mēru par to, ka Liepājas rūpniecības olas nav laikus saliktas dažādos groziņos un ka viena rūpnīca tagad par paraut zem ūdens visu vietējo tautsaimniecību. Pats mērs tam nepiekrīt. Protams, metalurgs vēsturiski ir izcili nozīmīga vietējās industrijas sastāvdaļa, taču pašvaldība esot aktivizējusi arī citas nozares. Liepāja ražo skābekļa balonus ASV ūdenslīdējiem, Volvo traktoru plastmasas korpusus, transportieru lentes lidostām, elektroniku, riteņus lauksaimniecības mašīnām un ik gadu aplaimo pasauli ar 10 miljoniem brīnišķīgu krūšturu.

Jauno piedāvājumu Liepājas partija priekšlaikus neatklāj, bet, domājams, tas būs balstīts formulā: līdzšinējie sasniegumi + nepieciešamība iesākto turpināt + darba piedāvājums iedzīvotājiem.

U. Sesks sarunā ar Neatkarīgo lēš, ka no iepriekšējās programmas izpildītas vairāk nekā divas trešdaļas. Padziļināta osta, būvētas ielas, nosiltinātas skolas. Rudenī, kad tiks palaista otra šķeldas stacija, Liepāja būs pilnībā atbrīvojusies no gāzes atkarības. Ostas apgrozījums aug, un jaunapgūtas teritorijas vēl var dubultot. «Taču atdzist nevar,» piekrīt mērs, cilvēki grib dzīvot arvien labāk.

Kurš kuru un ar ko

Labējā flangā kandidātu ir gana daudz, un opozīcijā ar krieviem sēdēt neviens negrib. Pat mēra kritizēšanā balss saites un interneta resursus labi ievingrinājušais tēvzemietis

I. Kesenfelds paziņojis, ka grasās sadarboties ar Liepājas partiju – tikai mēru, viņaprāt, vajagot pamainīt.

Vienotības deputāts Ivars Ķervis, kurš sevi uzskata par Liepājas partijas garo taustekli valdībā, nekādas radikālas izmaiņas koalīcijā pēc vēlēšanām neparedz, izņemot to, ka partija varētu iegūt vēl kādu vietu. Arī nacionāļi sev paredz otru mandātu (ja vien spēs apvienoties) un acīmredzot to plāno atņemt tieši U. Seskam un I. Ķervim, cīnoties arī ar pretrunīgi vērtējamām metodēm. Piemēram, nesen internetā noplūdināts audioieraksts, kurā Vienotības Liepājas līderis, izklāstot aktuālo politisko situāciju, lieto daudzveidīgi necenzētu leksiku dažādās valodās.

Liepājā gana cienīts politiķis ir uzņēmuma

Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis. Viņš atšķirībā no kolēģiem domē nelamājas, ir konstruktīvs un laipns. Vietējie spriež – būtu gana labs konkurents U. Seskam uz mēra krēslu. Tikai viena nelaime, politiskajam spēkam, no kura viņš startē, ir briesmīgi reitingi un var tikai minēt, vai viņš kopā ar vēl citiem Liepājā atpazīstamiem uzvārdiem izvilks RP vai arī tā viņu pavilks zem 5% barjeras. «Jā, cilvēki mēdz kļūdīties, un diemžēl arī Reformu partijai ir mājasdarbi jādara,» piekrīt deputāts. Gaidāmo panākumu prognozēs viņš līdzīgi kā Elita Kosaka pieņem, ka pašvaldību vēlēšanās cilvēki balso par uzvārdiem, nevis partijām. Reformistu mērķis esot četras vietas. Viena vieta eistabā gan jau tiks arī šovmenim Stenam Lorensam, kas pašreizējā sasaukumā ievēlēts no Vienotību līdzveidojušās Sabiedrības citai politikai, bet tagad startēs no jaunveidojuma Reģionu alianse. Skandalozais dānis ir vairāku viesnīcu un krogu īpašnieks, neslikti muzicē un ar skatuves vārdu Lui Fonteins ir populārs jauniešu vidū. Iepriekš viņi ar plusiņiem pacēla savu favorītu no saraksta pēdējās vietas uz pirmo, tādējādi nodrošinot latviešu valodas tulka un regulāras jautrības klātbūtni domē. L. Fonteins esot gatavs sadarboties ar pilnīgi visiem, izņemot U. Sesku.

Ir jāiet

Partiju programmas, cik nu tās atklātas līdz sarakstu iesniegšanai, nekādus īpašos pārsteigumus nesola vai, precīzāk – sola visvisādus labumus.

SC āķis būs bezmaksas transports jauniešiem, pensionāriem un algas piemaksas skolotājiem. RP atjaunos dievnamu ērģeles, maksas autostāvvietās ļaus stundu nemaksāt un ieviesīs iedzīvotāju ombuda institūciju.

Nacionāļi šūs drošības spilvenu metalurgiem un pārskatīs pilsētas budžetu. Vienotība nodarbosies ar kurortoloģijas attīstību. Vārdu sakot – parastais komplekts labākai dzīvei visos aspektos.

Partijas dievojas, ka nacionālajam aspektam Liepājas politikā nav vietas. Krievi bez aizspriedumiem balsojot par latviešiem, un otrādi. Var jau būt, ka politiķi tā patiešām domā. Taču daudziem Liepājas latviešiem ir kreņķis par to, ka mūsējie ir tik sašķelti, ka uz trim latviešiem ir piecas partijas. To ļaudis teica Neatkarīgajai uz ielas, tirgū, cietumā – ne jau īstā, bet Karostas cietumā, kur saimnieko Juris Raķis. Partijas arī viņu mēģinājušas pierunāt uz kandidēšanu, bet kā populārs sabiedriskais darbinieks viņš nevarot atļauties riskēt ar politiķu labvēlību. Labāk palikt neitrālam. Uz vēlēšanām gan iešot, un tas jādara visiem latviešiem. «Vienreiz jābeidz mētāties uz dīvāna un pukstēt šito mantru – ko es iešu, tāpat jau nekas nemainīsies, tāpat zagļus savēlēs». Bet piemērs jāņem no krieviem, kuriem vēlēšanas vienmēr ir liels notikums. J. Raķa kaimiņš uz katrām vēlēšanām uzsien šlipsi, sieva uztaisa smuku copi, mazdēlam rokās iesprauž balonu. Svētki. Un kāpēc gan ne? Īsti svētki!

***

LIEPĀJA

• Iedzīvotāju skaits, pēc CVK datiem (28.02.2013.) 81 216

• Pēc Centrālās statistikas pārvaldes pēdējās tautas skaitīšanas datiem 76 731

Latvieši 55,2%

Pilsoņi 74,1%

Nepilsoņi 10,8%