Uz Neatkarīgas jautājumiem atbild Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas nodaļas vadītājs, asociētais profesors un ģeoloģijas zinātņu doktors Ģirts Stinkulis.
– Padomju laikā tika veikti aptuveni 200 urbumi, kas sasniedza pamatiežus – kristāliskā pamatklintāja virsmu. Neatkarīgās Latvijas laikā nauda ģeoloģiskai izpētei tādā apjomā nekad nav iedalīta.
– Ja skaita dziļurbumus, kas sasniedz kristāliskā pamatklintāja virsmu, tad – jā. Cik man zināms, šādi urbšanas darbi kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas nav bijuši. Taču nevar apgalvot, ka urbumu nav bijis vispār. Neizslēdzu iespēju, ka kādi dziļie urbumi ir veikti, lai detalizētāk izpētītu Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzbūvi. Ģeoloģiskās izpētes darbi turpinājās, un urbumi, kas sasniedz vairākus desmitus metru dziļumu, arī mūsdienās ir ikdienišķa parādība.
– Cik valsts atvēl ģeoloģijas pētījumiem?
– Urbšanai lielākā dziļumā laikam finansējums nav iedalīts, bet finansējums bija piešķirts, piemēram, ģeoloģisko karšu atjaunošanai. To veica Valsts ģeoloģijas dienests, kas nu jau ir likvidēts. Ģeoloģiskās kartēšanas darbos papildu urbšana nebija paredzēta.
– Tikko izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis apsūdzēja zinātniekus, ka tie nav spējuši pierādīt savu pētījumu lietderību. Tagad Balin Energy meklē naftu, balstoties uz Latvijas ģeologu datiem. Kāds lietderīgums ģeologiem būtu jāpierāda?
– Ģeoloģisko pētījumu lietderība ir acīmredzama. Drīzāk jāatbild ar pretjautājumu, kam ir jāpierāda un kā ir jāpierāda. Varbūt ģeologiem vajadzēja plašāk popularizēt savus pētījumus, lai par tiem uzzinātu arī politiķi. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte jau ilgus gadus sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Ir izveidojies tāds kā izpētes cikls vai, moderni izsakoties, – klasteris. Derīgos izrakteņus pētī ģeologs, jaunus materiālus izstrādā un pētī RTU, un tad reālais ražotājs, balstoties uz šo veikumu, sāk ražošanu. Šāds cikls bija, a/s Lode modernizējot māla izstrādājumu ražošanu, utt. Var atrast daudzveidīgus praktisku pētījumu piemērus, un man nav šaubu par ģeoloģisko pētījumu lietderību.
– Maija vidū SIA
Balin Energy veiks pirmo dziļurbumu, kopš atjaunota neatkarība.
– Balin Energy lielā mērā balstās uz vecākiem izpētes datiem par pazemes slāņu izvietojumu un struktūru. Viņi norāda, ka tos ir izmantojuši.
Seismiskā izpēte Baltijas jūra ir veikta kvalitatīvi.
Balin Energy ar seismoakustiskās profilēšanas metodi meklēja struktūras, kurās nafta var uzkrāties. Naftu satur 520–500 miljonus gadu senie kembrija smilšakmeņi. Tā kā nafta ir šķidrums, kas vieglāks par ūdeni, tā izplūdīs virzienā uz augšu vai uz to pusi, kur mazāks spiediens. Nafta var uzkrāties kupolveida struktūrās, kurās šie senie smilšakmeņi ir no augšas un sāniem pārklāti ar jaunākiem mālainiem nogulumiem.
Lielais Balin Energy izaicinājums būs noskaidrot, cik daudz naftas ir šādā kupola struktūrā. Ar seismisko izpēti var izveidot 3D modeli un atklāt kupolveida struktūras. Metode, ko lietoja Balin Energy, ir mērīt, kā atstarojas skaņu izraisītās svārstības. Kuģis brauc pa taisni, un tiek reģistrēts, kā atstarojas seismiskie viļņi no dažādiem leņķiem, un no iegūtajiem datiem tiek izveidots seismiskais profils. Savienojot kopā šādus profilus, var iegūt 3D ainu. Tikai seismiskās izpētes metodes neuzrāda, vai nafta ir vai arī tās nav. Tas, ka kupolveidīga struktūra tiek atrasta, vēl nenozīmē, ka tajā patiešām nafta ir uzkrājusies. Lai to pārbaudītu, ir jāurbj.
– Padomju laikā Latvijas ekonomiskajā zonā jūrā tika veikti trīs izpētes urbumi: P6, E6 un E7. Nafta tika atrasta urbumā E7, bet naftas plūsma bija 2,7 kubikmetri dienā. Vai 500 kubikmetri gadā ir pietiekami un cerīgi?
– Tas nav nopietni. Man nav informācijas, vai tā bija paštece vai sūknēšana. Tāpat man nav atbildes, vai attiecīgais urbums tika veikts kupola centrā vai kupola malā. Tolaik seismiskie dati nebija tik precīzi apstrādājami. Tagad Balin Energy strādā jau ar krietni precīzāku informāciju un datus apstrādā ar mūsdienīgām metodēm tādos datoros, kādi padomju laikā vispār nebija radīti. Domāju, ka viņi veiks urbumu kupola vidū. Ja nafta tur ir, tad plūsmai vajadzētu būt pietiekamai. Nafta šajā vietā uzkrājas kembrija smilšakmeņos, tie ir poraini ieži, kuros tukšumi aizņem aptuveni 15% no tilpuma, ja poras aizpilda nafta un tiek ieurbts, tad nafta plūdīs laukā.
– Daudz svarīgāks ir jautājums par kopīgiem resursiem. Cik daudz naftas tur varētu būt?
– Aplūkojot potenciālo struktūru karti, ir redzams, ka Baltijas jūrā potenciālās naftas ieguves vietas ir pēc platības lielākas nekā sauszemē. Baltijas jūrā kupolveida struktūru platība ir pat 10 reižu lielāka nekā Gudenieku ieguves vietā pie Kuldīgas. Gudenieku ieguves vietas kopējos krājumus prognozē ap 700 tūkstošiem tonnu, bet Baltijas jūrā varētu būt pat 10 miljoni tonnu. Speciālisti, kas nodarbojušies ar naftas un to struktūru pētījumiem, apgalvo, ka kopējie Latvijas ekonomiskās zonas krājumi varētu būt pat 100 miljoni tonnu.
– Jūs tam ticat?
– Atklāti sakot – ne pārāk.
– Es neticu. PSRS laikā tika veikti izpētes darbi un projekta slēdziens bija, ka atradnes nav perspektīvas. Vai Balin Energy iegūs jaunu informāciju, kas to atspēkos?
– Lielos vilcienos Balin Energy ļoti atšķirīgu informāciju neiegūs. Vispārējā ģeoloģiskā informācija bija zināma arī padomju laikos. Kas ir mainījies? Ir uzlabojušās naftas ieguves tehnoloģijas, tagad ieguves efektivitāte ir krietni augstāka. Otrs moments ir naftas cena. Nafta ir dārgāka nekā tajos laikos. Ja tolaik izmaksa uz vienu iegūto tonnu bija lielāka nekā citur, tad atradnes neizmantoja. Tagad, kad naftas cena ir lielāka, var izmantot arī tās ieguves vietas, kuras tolaik nešķita ekonomiski pievilcīgas.
Iespējami naftas krājumi Baltijas jūrā samazinās virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem.
Baltijas jūras dienvidu daļā – mūsdienu Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā – pirms 430–460 miljoniem gadu izveidojās ieži, no kuriem vēlāk veidojās nafta. Nafta rodas no organiskās vielas, kas izveidojas, dziļā jūrā, vidē bez skābekļa uzkrājoties un saglabājoties planktona organismu atliekām. Latvijas dienvidrietumos kristāliskais pamatklintājs ieguļ pusotra līdz divu kilometru dziļumā, Lietuvā jau 2,2, bet Kaļiņingradas apgabalā jau trīs kilometru dziļumā. Vislabākie apstākļi, lai veidotos nafta, bija tā sauktajā naftas virtuvē Kaļiņingradas apgabalā un Ziemeļpolijā. No 430–460 miljonu gadu senās organiskās vielas tur pakāpeniski, miljonu gadu gaitā izveidojās nafta, kas pēc tam, pateicoties spiedienu starpībai zemes dzīlēs, migrēja virzienā uz ziemeļiem. Latvijā šī nafta ieplūda arī vecākos – kembrija nogulumos, jo Latvijā kembrija ieži atrodas augstāk par tiem iežiem Polijā un Lietuvā, no kuriem nafta radās. Latvijā kembrija smilšakmeņus, kā arī daļu nedaudz jaunāku (ordovika) kaļķakmeņu zinātniskā valodā sauc par kolektoriežiem, kuros uzkrājas nafta, kas ir izveidojusies pavisam citur. Lai nafta saglabātos miljoniem gadu, ir jābūt struktūrai, kur tā var saglabāties. Latvijā šādas struktūras ir, bet, jo tālāk uz ziemeļiem, jo mazākas iespējas atrast naftu. Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā jau iegūst naftu, jo tālāk uz ziemeļiem, jo mazākas naftas ieguves iespējas. Lietuvā jau mazākas un Latvijā vēl mazākas. Igaunijā vispār nav perspektīvu naftas
ieguves vietu.
– Balin Energy rēķina, ka viena urbuma ģeoloģiskais risks ir 23%. Tiek plānoti vēl divi urbumi, un tad tiks lemts, ko darīt.
– Domāju, ka seismiskā izpēte ir veikta labā līmenī. Ja nafta šajos laukos ir, tad tā tiks atrasta. Taču šāds riska novērtējums nozīmē, ka naftas var arī nebūt. Esmu pārliecināts – viņi saprot, ka perspektīvas Baltijas jūrā nav tādas kā Persijas līcī. Taču naftas cenas kāpj, un ekonomiska jēga būs izmantot arī tās atradnes, kurām agrāk nepievērsa lielu uzmanību.
– Ko šāds urbums dos Latvijas ģeoloģijai?
– Urbuma dati būs jāiesniedz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, iespējams, ka to pieejamība kādu laiku būs ierobežota. Turklāt mūsu cilvēkiem ir iespēja apgūt naftas ģeoloģijas pieredzi. Balin Energy apmācīja piecus jauniešus, kas bija beiguši LU GZZF ģeoloģijas nodaļu. Tagad šiem jauniešiem ir labas iespējas iekļauties naftas ģeoloģijas nozarē.
– Padomju laikā Latvijā ģeoloģiju nevarēja apgūt. Pērn izskanēja ideja likvidēt ģeoloģijas studijas, sūtot studētgribētājus uz ārzemēm.
– Latvijā ģeologu sagatavošana tika pārtraukta 1952. gadā, bet atjaunota 1989. gadā. Pārtraukums bija 37 gadi. Tagadējie jau pieredzējušie ģeologi ieguva zināšanas, apgūstot ģeogrāfa vai biologa specialitāti, vai mācījās ārpus Latvijas. Latvijas ģeoloģijas specialitātes atjaunošanā lieli nopelni ir nu jau aizsaulē aizgājušajiem profesoriem Igoram Danilānam un Visvaldim Kuršam. Tagad ģeoloģijas studiju programma atbilst visām prasībām un ir akreditēta uz maksimālu termiņu. Budžeta vietu skaits nav liels (30 uz bakalauru studiju programmu), bet ģeoloģu pieprasījums tautsaimniecībā ir lielāks, tāpēc otra puse studentu mācās par maksu.
Ģeoloģisko pētījumu praktisko lietderību un darba tirgus aktivitātes apstiprina tas, ka 2012. gadā 58 firmas saņēma zemes dzīļu izmantošanas licences, kas ir jāizņem, ja tiek plānota derīgo izrakteņu izpēte, meklējot dolomītus vai citus derīgos izrakteņus. Meklējot ūdens ieguves vietas, jāveic urbšanas darbi un bez ģeologa neiztikt. Inženierģeoloģiskā izpēte ir nepieciešama, ceļot objektus – tiltus vai būves ar lielu svaru. Pirms tam ir jāveic urbumi un jānoskaidro, vai grunts pamatne ir stabila un vai nav jānovērš ēkas deformācijas riski pirms tās uzcelšanas. Ģeoloģiskie pētījumi ir ļoti nepieciešami, izstrādājot no vietējām izejvielām inovatīvus materiālus ar augstu pievienoto vērtību. Nav šaubu par to nozīmi mūsu valsts ekonomikas izaugsmē. Ģeologi ir nepieciešami, un tos pēdējos 25 gadus sagatavojam paši un savā zemē.