Lūdz atļaut translēt Lemberga prāvas video internetā

Pēdējā tiesas sēdē t.s. Lemberga prāvā Ventspils mērs Aivars Lembergs lūdza tiesu ļaut tiesas procesu fiksēt videoierakstā, tādējādi nodrošinot lielāku procesa atklātumu.

Prokurors Juris Juriss valsts apsūdzības vārdā kategoriski iebilda pret šāda lūguma apmierināšanu. Pirmoreiz šāds lūgums tika izteikts jau prāvas sākumā pirms vairāk nekā četriem gadiem, bet pret to iebilda cietušā statusā esošais uzņēmējs miljonārs Vladimirs Krastiņš un tāpēc tas tika noraidīts. Tagad, kad V. Krastiņš no apsūdzības puses ir nopratināts un tiesa viņu ir atbrīvojusi no pienākuma apmeklēt turpmākās tiesas sēdes, nav nekādu šķēršļu procesa fiksēšanai video ar iespējām to translēt internetā. A. Lembergs uzsvēra, ka videokameru darbība ir klusa un atšķirībā no fotoaparātu klikšķiem procesa dalībniekus netraucēs. Video translācijas nodrošinātu lielāku atklātību tiesas procesā, kurā tiek tiesāts politiķis, un videoieraksti būtu lielisks palīgs procesa dalībniekiem taisnīgam krimināltiesisko attiecību noregulējumam iespējami saprātīgos termiņos.

Kā norādīja A. Lembergs, ar videotranslācijas palīdzību process kļūtu caurspīdīgāks un tādējādi sabiedrība gūtu labāku priekšstatu par to, kas patiesībā notiek šajā prāvā. Sabiedrība varētu arī vērot procesa dalībnieku grimases, prokuroru mīmiku, «būtu vērtīgi redzēt prokuroru visatļautību šajā procesā», teica Ventspils mērs.

Kritizējot šo lūgumu, J. Juriss sacīja, ka A. Lembergs vēloties uzrīkot tiesas zālē politisku šovu. To A. Lembergs varot realizēt ārpus tiesas zāles, «kaut vai rāpjoties uz automašīnām». Prokurors uzsvēra, ka «nav nekāda pamata apmierināt šo lūgumu».

Jāatgādina, ka iepriekšējā politprāvā pret A. Lembergu – tā dēvētajā Grinbergu lietā – tika veikts videoieraksts un tas tika translēts Ventspils pilsētas mājaslapā. Kā toreiz atzina procesa dalībnieki, videoieraksts kalpojis par nozīmīgu palīgu pierādījumu pārbaudē un tiesu debatēs.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais