Dāvis: jārēķinās ar atkarību no Krievijas gāzes
Parlamentāriešu un Ekonomikas ministrijas ķīvēšanās ap dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā ir tukša laika šķiešana.
Vairāk uzmanības un pūļu esot jāvelta, lai pēc iespējas ātrāk gūtu skaidrību par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību un savienojošo gāzesvadu izbūvi Polijā un Somijā. Par to ir pārliecināts Latvijas gāzes vadītājs Adrians Dāvis.
Viņš uzskata, ka nekāda gāzes tirgus atvēršana nevar notikt, līdz Latvijai nebūs pieejami citi šī kurināmā avoti, ne tikai Krievija. Tādēļ vajadzētu skubināt Eiropas Komisiju, lai tā beidzot izlemj, kur būvēt sašķidrinātās gāzes termināli – kādā no Baltijas republikām vai Somijā. Tāpat EK būtu mudināma beidzot izlemt, cik lielu līdzfinansējumu tā būs gatava sniegt Poliju un Lietuvu vai Igauniju un Somiju savienojošajiem gāzesvadiem.
«Ir skaidrs, ka tas izmaksās aptuveni 1,3 miljardus eiro, bet nav skaidrs, cik naudas dos Eiropas Savienība un kurš vispār tiks būvēts,» tiekoties ar Saeimas deputātiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, teica A. Dāvis. Līdz nebūs atrisināti šie jautājumi, Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizēšana tukša runāšana vien būšot un valstij joprojām būs jārēķinās ar atkarību no Krievijas gāzes.
Tomēr A. Dāvis ir skeptisks arī par plaši izmantoto salīdzinājumu, ka Latvija «sēžot uz Krievijas gāzes adatas». Viņš uzskata, ka, neraugoties uz piegādātājiem, Latvija tā vai tā būs atkarīga no gāzes izcelsmes valsts labestības, atliekot tikai cerēt, ka attiecības ar alternatīvo piegādātāju būs labākas nekā ar Krieviju. «Mēs varam nesēdēt uz Krievijas gāzes adatas, bet tā vai tā sēdēsim uz kādas citas. Vienīgi varam cerēt, ka tā adata būs ar apaļu galu,» teica A. Dāvis, uzsverot, ka, atverot Latvijas gāzes tirgu, ieguvēji pavisam noteikti būšot patērētāji. Runājot par ES direktīvu un regulu, kas nosaka gāzes tirgus liberalizāciju, Latvijas gāzes šefs pauda viedokli, ka šajā jautājumā neesot ko daudz runāt un bez liekas minstināšanās to vajadzētu ieviest mūsu normatīvajos aktos, gāzes tirgu trešajiem spēlētājiem atverot pakāpeniski, atbilstoši situācijai.
Viņš arī nešaubījās, ka sarunās ar Ekonomikas ministriju tiks panākta tāda vienošanās, kas ņems vērā gan Latvijas gāzes akcionāriem privatizācijas līgumā nostiprināto solījumu, ka uzņēmumam ir monopoltiesības līdz 2017. gadam, gan noslēgto investīciju aizsardzības līgumu ar Vāciju, kuras uzņēmums E.ON Ruhrgas ir viens no Latvijas gāzes akcionāriem.