Trīs Vecrīgas grautiņu dalībniekus soda ar piespiedu darbu, divus - ar brīvības atņemšanu
Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja kārtējo spriedumu vienā no izdalītajām 13.janvāra grautiņu krimināllietām, trīs apsūdzētos sodot ar piespiedu darbu, vienu - ar nosacītu brīvības atņemšanu, bet vēl vienu - ar reālu cietumsodu.
Ar piespiedu darbu tika sodīti apsūdzētie Sergejs Vasiļausks, Pāvels Maksimenko un Raimonds Spruģēvics. Vasiļauskam un Spruģēvicam tiesa piesprieda 180 stundas, bet Maksimenko - 232 stundas piespiedu darba. Maksimenko un Spruģēvicam no soda tiks atskaitīts iepriekš apcietinājumā pavadītais laiks - attiecīgi 29 un divas dienas.
Krimināllikumā noteikts, ka viena nebrīvē pavadīta diena atbilst astoņām piespiedu darba stundām, tādējādi secināms, ka Maksimenko savas piespiedu darba stundas jau ir pilnībā "atsēdējis", atrodoties apcietinājumā, bet Spruģēvicam reāli būs jānostrādā 164 piespiedu darba stundas.
Vēl divus apsūdzētos - Benediktu Valatkaiti un Raimondu Krūzi - tiesa šodien sodīja ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi. Valatkaitim šis sods tika noteikts nosacīti ar tikpat ilgu pārbaudes laiku, bet Krūzem, kurš izdarījis arī citus noziegumus, Rīgas apgabaltiesas sprieduma spēkā stāšanās gadījumā būs jāiet cietumā.
Šodien nolasītā sprieduma pilns teksts būs pieejams no 23.aprīļa, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Visi pieci apsūdzētie, kuriem šodien tika pasludināts spriedums, savu vainu pilnībā atzina, tāpēc lietu varēja izskatīt bez pierādījumu pārbaudes.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa apjomīgo 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20. Vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.
Aptuveni puse apsūdzēto pirmās instances tiesas spriedumu jau sagaidījusi. Vairums no viņiem sodīti ar piespiedu darbu, daži saņēmuši arī nosacītu brīvības atņemšanu, bet reālu cietumsodu izpelnījušies vien tie, kuri jau iepriekš izdarījuši noziegumus. Tomēr lielākā daļa pasludināto spriedumu vēl nav stājusies likumīgā spēkā.
Kriminālprocesos, kas tika sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.
2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā Krimināllikuma redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk šī norma tika izslēgta.
Šobrīd likums par dalību grautiņos paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.