Slēpošanas sezona šogad ilgāka un drošāka
Slēpošanas trasēs ziemas prieki tuvojas izskaņai, un šīs nedēļas beigās vairākums no tām gatavojas sezonu slēgt. Šogad trasēs pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) iniciatīvas tika pievērsta lielāka uzmanība drošības pasākumiem. Iespējams, tas devis augļus, un tāpēc PTAC šosezon saņēmis tikai divas sūdzības par trašu drošības problēmām.
Šogad tika pārbaudītas lielākās un populārākās trases, kas ietilpst Latvijas Slēpošanas trašu asociācijā (LSTA). Vēl vairāk izkontrolēt lieguši laika limiti, paskaidroja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde, piebilstot, ka iesākto darbu turpināšot nākamsezon, kad tiks pārbaudītas arī pārējās, neizlaižot no skata arī jau reiz kontrolētās. Apkopojot šosezon redzēto, I. Žunde rezumēja, ka kopumā situācija trasēs ir būtiski uzlabojusies. Taču konstatētas arī nepilnības riska faktoru izvērtēšanā, dokumentu aizpildīšanā, kā arī «mazs progress bija vērojams saistībā ar sertificētu instruktoru pakalpojumiem».
LSTA vadītājs un Kaķīškalna trases īpašnieks Rolands Rapa ar pārējiem asociācijas dalībniekiem vēl nav pārrunājis pārbaužu rezultātus, bet neko «kliedzoši sliktu» neesot dzirdējis. Arī rakstiskas atsauksmes par «savu kalnu» neesot saņēmis, bet mutiski izteiktās piezīmes un rekomendācijas ņēmis vērā – «ko varējām, to novērsām». Vēl citus uzlabojumus veikšot nākamajā sezonā, jo šī jau tuvojoties noslēgumam. «Pieliksim punktu 14. aprīlī. Jūtams, ka cilvēki jau dzīvo pavasarī, ziemā apmeklējums ir krietni labāks, tagad lielākoties brauc sportisti un pilsētu fani,» atzina R. Rapa.
Arī Gaiziņkalna atpūtas kompleksa Golgāta saimnieks Juris Stradiņš apliecināja, ka sezonu, kuru sākuši 30. novembrī un kura bijusi neticami gara, beigšot šosvētdien, jo vairāk neatmaksājoties trasi turēt atvērtu. PTAC pārbaudi viņš uztvēris vairāk kā rekomendējošu, jo centra darbinieki neesot speciālisti. «Apstaigājām trasi, apskatījām riska zonas, parādījām dokumentāciju, un tika atzīts, ka pie mums lielos vilcienos viss ir kārtībā,» teica J. Stradiņš. Par lielāko daļu PTAC ieteikumu viņam iebildumu neesot, bet attiecībā uz sertificētu instruktoru nepieciešamību gan. «Mums jau asociācijā par šo jautājumu bija domstarpības. Daļa (un arī es) uzskata, ka tos vairāk vajag lielajās trasēs, bet mazajās nelielā pieprasījuma dēļ tas nebūtu nepieciešams. Tur pietiek ar profesionāla sportista vai sporta skolotāja pakalpojumiem. Jāņem vērā, ka sertifikāts maksā 500 latu un mazo trašu īpašniekiem tas nav paceļams. Varbūt Latvijas mērogos var ieviest citus standartus un noteikt 2., 3. vai 4. līmeni. Tā, lai nav jāmaksā tik lielas summas,» pauda Golgātas īpašnieks.
Siguldas Pilsētas trasē, kurā pērn notika negadījums, kad no pacēlāja nokrita bērns, lika PTAC pievērst lielāku uzmanību drošības pasākumiem. Tur arī šogad bijušas traumas, bet ne trases drošības vainas dēļ, norādīja apsaimniekotāju pārstāvis Ruslans Niedings. Vaicāts par pacēlāja drošību, viņš uzsvēra, ka tas tiek sertificēts ik gadu un to pārbauda akreditētas iestādes, – daudz kas ir atkarīgs no tā, cik rūpīgi to pārbauda. Par PTAC prasībām R. Niedings teica, ka «būtiski, lai tās nav saistītas ar lieliem izdevumiem un lai sankcijas nav tādas, ka trase tiek slēgta». Viņaprāt, ne visi ieteikumi esot profesionāli un daudzas lietas PTAC vadlīnijās tā arī palikušas neskaidras. Skaidrs gan esot viens – lai kādus uzlabojumus trasēs veiktu, tie nepasargās no individuālām traumām, kas visbiežāk notiek pašu slēpotāju neprasmes dēļ.