Vilks: Nav iespējams, ka valsts pirks "Liepājas metalurga" akcijas

Valsts nenorobežojas no metalurģijas uzņēmuma AS "Liepājas metalurgs" problēmām, taču nav iespējams, ka valsts pirks uzņēmuma akcijas un kļūs par tā akcionāru, šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

"Tas nav iespējams," sacīja ministrs.

Lai risinātu uzņēmuma problēmas, ir jāstrādā abām pusēm - valstij un akcionāriem. Valsts no savas puses to dara, ir izveidots kreditoru klubs, kur katrs kreditors skatās, ar kādiem risinājumiem var panākt pretī uzņēmumam, skaidroja ministrs. Pēc viņa teiktā, ministrijas pārstāvji kopā ar "Liepājas metalurga" pārstāvjiem ir gatavi tuvākajās nedēļās doties uz Itāliju un runāt ar banku "UniCredit" par valsts galvotā kredīta "Liepājas metalurgam" nosacījumu izmaiņām. Varētu tikt mainīti arī obligātās iepirkuma komponentes nosacījumi.

Taču ministrs norādīja, ka valsts gaida arī akcionāru puses signālus un ir ļoti apgrūtinoši palīdzēt, ja uzņēma īpašnieku vidū ir tāds naids. Pēc ministra teiktā, ir ļoti apbēdinoši, ja uzņēmuma akcionāri, kas ir ļoti bagāti cilvēki, nevar vai nevēlas paši ieguldīt.

Ministrs skaidroja: valdības intereses ir saprast, vai akcionāri, kuri savā starpā tik izmisīgi cīnās, ir gatavi no savas puses kaut ko ieguldīt vai nav. "Ja redzams, ka īpašnieki grib attīstīt biznesu, tad valsts saprot, ka ir vērts strādāt," teica ministrs, atzīmējot, ka kreditori - "Latvenergo", bankas, Valsts kase - redz, kā varētu palīdzēt rūpniecības uzņēmumam. Taču vienlaikus "Liepājas metalurgam" tiek prasīts biznesa plāns. Nevar ražot produktu ar tik augstu pašizmaksu, vērtēja politiķis, atzīmējot, ka nozares tirgus ir ļoti sarežģīts un nākamgad nozarē nebūs nekas daudz labāks.

Vilks pauda viedokli, ka uzņēmumam ir vajadzīgs reāls un jauns biznesa plāns. "Uzņēmumam ir jēga eksistēt tikai tad, ja redzams, ka biznesa plāns būs veiksmīgs turpmāk. Manuprāt, tas ir iespējams," izteicās ministrs. Viņš pauda viedokli, ka līdz šim "Liepājas metalurgam" bija vāja korporatīvā pārvaldība un vājš biznesa plāns, tāpēc ir piesaistīts konsultants, kas saprot nozari globālā līmenī.

Vaicāts, cik par pakalpojumiem saņems piesaistītais finanšu konsultants "Prudentia", Vilks sacīja, ka nevar to komentēt - šī konsultanta piesaiste ir privāto kreditoru lēmums, un valsts pašlaik neko nemaksā.

Ministrs domā, ka "Liepājas metalurgs" var būt sekmīgs uzņēmums, bet jautājums ir par to, cik saskaņoti strādā akcionāri. Ja ir tik lielas akcionāru nesaskaņas, ja ir vājš biznesa plāns, tad valstij diemžēl ir jāpieņem negatīvs lēmums, izteicās ministrs.

Patlaban uzņēmums saskaras ar īstermiņa likviditātes problēmām, ko kreditori un valsts gatavi risināt. Taču jautājums ir arī par ilgtermiņu, proti, par kādu cenu uzņēmums iepirks lūžņus, kas patlaban ir augsta, un par kādu cenu pārdos produktu - patlaban pārdošanas cena ir zema.

Valdības pārstāvis atzina, ka ir gatavs dažādiem pavērsieniem. "Ja ir pavērsiens B, tad Valsts kase ķīlu realizē kopā ar konsultantiem," sacīja ministrs un piebilda, ka šis ir variants situācijai, ja nekādi neizdodas vienoties akcionāriem.

Vilks pauda domu, ka ir jāatrod investors, un labākais risinājums būtu kāds lielais metalurģiskais spēlētājs, kas zina drēbi, kam ir rūpnīca arī citur. Ir nepieciešams daudz spēcīgāks pienesums ne tikai finansiāli, bet arī zināšanas par tirgiem, līgumu slēgšanu, vērtēja ministrs. "Būtu labi pievienoties kādai no ķēdēm, tas dotu rezultātu," izteicās ministrs.

Diez vai ir tā, ka nevienam nav intereses par atjaunoto uzņēmumu, kam blakus ir osta, sacīja ministrs. "Vai tiešām modernizēta ražotne ar zemākām izmaksām nevar konkurēt ar Rietumeiropu?" vaicāja Vilks.

Kā ziņots, valdība pagājušajā nedēļā vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā "Liepājas metalurga" glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.

"Liepājas metalurgs" šodien paziņoja, ka valde apstiprinājusi uzņēmuma struktūrvienību sagatavoto taupības pasākumu plānu, kas līdz gada beigām uzņēmumam ļaus ietaupīt vairāk nekā četrus miljonus latu.

Starptautiskais auditors "Ernst&Young" iesaka sagatavot uzņēmuma finanšu restrukturizācijas plānu, kas paredzēs arī optimizācijas pasākumus uzņēmuma rentabilitātes paaugstināšanai.

Kā ziņots, toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par "Liepājas metalurga" saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apjomā pret banku "UniCredit". Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

"Liepājas metalurgam" aprīlī jāveic kārtējais maksājums Itālijas bankai "UniCredit S.p.A" 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 latu apmērā.

Ja "Liepājas metalurgs" nevarēs veikt maksājumu, tad to darīs Valsts kase, teica Vilks.