Lai mazinātu plaisu starp varu un tautu, Igaunijā dibināta un jau strādā Tautas saeima, kas izstrādā un parlamentam nodod likumprojektus, kuru nepieciešamību par pamatotu atzinusi inteliģence.
Latvijā šādu ideju vērtē uzmanīgi, taču uzskata, ka daļai Saeimas deputātu tas palīdzētu strādāt produktīvāk.
Latvijā jau labu laiku darbojas interneta vietne Mana balss, kurā iedzīvotājiem dota iespēja atbalstīt dažādas konceptuālas idejas. Ja iesūtītā ideja gūst 10 000 iedzīvotāju atbalstu, tad Manas balss veidotāji to nogādā līdz parlamentam, kurā deputāti turpina idejas apspriešanu un izlemj tās tālāko likteni.
Līdzīgi Manas balss projektam arī Igaunijas Tautas saeima jaunu likumu idejas smeļas no tautas, taču fundamentālā atšķirība ir tā, ka parlamentā tiks
iesniegti jau gatavi likumprojekti. Turklāt, pirms speciālistu izstrādāto likumprojektu iesniegšanas parlamentā, tos apstiprinās pēc noteiktas pārstāvības deleģētu cilvēku – apmēram 500 – sanāksme. Likumprojektus parlamentā iesniegs Igaunijas prezidents Hendriks Ilvess, kurš ir arī Tautas saeimas idejas autors.
Juris Putriņš, kas piedalījies Tautas saeimas veidošanās procesos, uzskata, ka arī Latvijā nepieciešams izveidot līdzīgu struktūru. «Šāda iniciatīva noteikti ir nepieciešama. Laiks šobrīd skrien daudz ātrāk nekā pirms 20 gadiem un atstumt inteliģenci no lemšanas no viena Saeimas sasaukuma līdz otram vairs nav pieļaujams, Tagad viena gada laikā notiek daudz vairāk nekā kādreiz desmit gados,» uzskata J. Putriņš. Viņš ir pārliecināts, ka Manas balss realizētā iniciatīva ir tikai «labs piemērs, bet kompleksai problēmu risināšanai nepieciešama organizētāka un plašāka struktūra».
Arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, kurai bieži jādodas uz Saeimu aizstāvēt kādu nozares ideju, uzskata, ka šāda iniciatīvu būtu lietderīgi ieviest arī Latvijā. Pēc viņas domām, tas palīdzētu parlamentāriešiem ar likumprojektiem tikt galā veiksmīgāk.
«Mēs taču zinām, kā tiek ievēlēti deputāti, un to, ka ne visiem viņiem ir pieredze likumu veidošanā vai jurisprudencē. Jau iepriekš sagatavotus likumprojektus būtu vieglāk apspriest, nekā veidot pašiem. Tādēļ arī daudzas nevalstiskās organizācijas uz Saeimu iet jau ar gataviem likumprojektiem. Protams, var domāt, ka parlamentam vajadzētu pašam strādāt, ja jau saņem algas, bet igauņi, šķiet, nolēmuši, ka nekas uz priekšu nevirzīsies, ja paši kaut ko nedarīs,» saka G. Līdaka.
Savukārt Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis, atzīstot idejas vērtību, apšauba, ka politiķu kūtruma pēc no tās varētu kaut kas iznākt. «Var jau redzēt, kā ar to Manu balsi iet, viņiem ir labas idejas, piemēram, par to zvērestu [priekšlikums ieviest atbildību par Saeimas deputāta zvēresta neievērošanu ilgi un pagaidām bez rezultātiem tiek apspriests Saeimas komisijās]. Var jau vienalga ko veidot, bet vara pieder deputātiem, bet viņi bieži uzskata, ka paši ir gudrākie. Līdz ar to grūti būs cilvēkiem strādāt. Būs darbības imitācija, bet likumprojekts lēnām apaugs ar tīmekļiem un noguls kaut kādā atvilktnē,» prāto A. Brigmanis. Viņš arī uzskata, ka vajadzētu ieviest ar likumu noteiktus termiņus, kuros Saeimai būtu jāizskata Manas balss priekšlikumi.