Politiķi uzskata, ka okupācijas režīmu simbolika tracina sabiedrību
Incidents, kas šogad pie Brīvības pieminekļa izcēlās starp leģionāru gājiena dalībniekiem un antifašistiskās organizācijas aktīvistiem, licis Saeimai meklēt stingrākus aizliegumus izmantot PSRS un nacistisko simboliku publiskos izklaides, svētku un atpūtas pasākumos.
Politiķu steiga skaidrojama arī ar drīzajām 9. maija svinībām, kurās – ņemot vērā 16. marta bēdīgo pieredzi – iespējama asa konfrontācija.
Saeima vakar nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz aizliegt bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simbolikas izmantošanu publiskos izklaides, sporta, piemiņas, svētku un atpūtas pasākumos.
Viens no ieceres virzītājiem Andrejs Judins (Vienotība) sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka arī šobrīd likumdošana aizliedz strīdīgās simbolikas lietošanu sapulcēs, gājienos, piketos un demonstrācijās, taču šāds, šaurs, uzskaitījums ir novedis pie tā, ka, nosaucot norisi, piemēram, par piemiņas pasākumu, attiecīgais aizliegums vairs nedarbojas. «Nav pareizi, ka simbolikas lietojums mainās atkarībā no pasākuma nosaukuma un formāta,» pauda A. Judins, piebilstot, ka tieši simbolika ir tā, ar kuras palīdzību atšķirīgi domājošas grupas cita citu apzināti provocē. Politiķi jau arī tagad neslēpj, ka centieni mazināt konfrontāciju ar likumdošanas izmaiņām lielā mērā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo starp dažādām sabiedrības grupām joprojām valda liela neiecietība. «Vēlos, lai cilvēki gan 16. martā, gan 9. maijā var mierīgi svinēt katrs savus svētkus un lai viņiem neviens netraucētu. Taču Latvijas problēma ir tajā, ka dažādas iedzīvotāju grupas cita citu neciena, apzināti vēlas ieriebt, un oponentu simbolika ir tā, kas viņus visvairāk satracina,» klāsta A. Judins.
Neraugoties uz deputātu apņemšanos veikt grozījumus likumdošanā, politiķi tomēr atzīst, ka cilvēku izdoma ir liela un atrast universālus aizliegumus ir neiespējami. «Ja mēs aizliegsim vienu, cilvēki izdomās kaut ko citu. Jebkuru simboliku var nedaudz modificēt, mēs nevaram pilnībā aizliegt arī karogsarkanās krāsas lietošanu,» pauda A. Judins. «Tāpat neatbildēts paliek jautājums, kā interpretēt kara veterānu formastērpus, kur uz pogām, kokardēs, apbalvojumos ir attēloti gan sirpji un āmuri, gan svastika un krusti. Tomēr, manuprāt, pret veterāniem, kuri paši ir karojuši, būtu jāattiecas lojālāk. Mēs veterānus nepāraudzināsim. Tikmēr jauno paaudzi, kas šo simboliku lieto provokatīvos nolūkos, ir jāsoda,» klāstīja politiķis.
To, ka simbolikas lietošana ir jāierobežo, atzīst arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderis Raivis Dzintars. Pēc viņa domām, ierobežojumi ir jādefinē maksimāli plaši, attiecinot tos arī uz automašīnu numuriem, uzrakstiem uz apģērba, uz mašīnu noformējumu u. tml. R. Dzintars sola, ka tuvākajā laikā Nacionālā apvienība nāks klajā ar attiecīgu likumdošanas iniciatīvu.
Tikmēr pašlaik nav skaidrs, vai parlaments būtiskās izmaiņas pagūs akceptēt tā, lai tās attiektos uz šā gada 9. maija svinībām. Kā zināms, tā dēvētajā Uzvaras dienā Rīgā, pie Uzvaras pieminekļa, tiek plaši lietota gan bijušās PSRS simbolika, gan kara atribūtika, kā arī Krievijas Federācijas karogi. Gan A. Judins, gan R. Dzintars, kā arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne Neatkarīgajai atzīst, ka, pēc viņu domām, likums būtu jāpagūst grozīt tā, lai stingrās normas stātos spēkā pirms 9. maija. Tikmēr Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Ināra Mūrniece, kuras vadībā tiks skatītas piedāvātās novitātes, pagaidām neko konkrētu nesola. Sarunā ar Neatkarīgo viņa solīja, ka komisija centīsies nekavēties un jau tuvākajās dienās sāks darbu.