Fotoradaru lietā atklāj robus

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka valsts pamatlikumam neatbilst Latvijā līdz ar fotoradariem iedibinātā prakse, ka par braukšanas ātruma pārsniegšanu sods tiek piemērots automašīnas īpašniekam, nenoskaidrojot pārkāpuma faktisko izdarītāju.

Noteikts, ka nepilnības Ceļu satiksmes likumā jānovērš līdz šā gada 1. oktobrim, pretējā gadījumā šī un vēl citas apstrīdētās normas tiks atzītas par spēkā neesošām.

Tiesībsargs Juris Jansons jau 2011. gadā vērsa Tieslietu, Satiksmes un Iekšlietu ministriju uzmanību uz nepilnībām Ceļu satiksmes likumā, lūdzot izstrādāt grozījumus tajā, taču ministrijas šādu izmaiņu nepieciešamību neuzskatīja par lietderīgu. Neradis atbalstu ne valdībā, ne Saeimā, viņš iesniedza pieteikumu ST, kas uz tā pamata ierosināja lietu.

ST spriedumā akcentēts, ka «ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu». Nav pieļaujams, ka transportlīdzekļa īpašnieks netiek uzklausīts un viņam nav tiesību lūgt pārskatīt uzlikto sodu. Tāpat nav paredzēta kārtība, kādā veidā īpašnieks varētu valsts institūcijām uzrādīt autovadītāju, ja viņam tas ir zināms, un tādējādi novērst nelabvēlīgo seku iestāšanos, norādīts ST spriedumā, uzsverot, ka Saeimai ir iespēja apstrīdētās likuma normas grozīt vai atzīt par spēku zaudējušām līdz šā gada 1. oktobrim.

Atbildīgās ministrijas vēl nav izlēmušas, kā rīkoties tālāk un kādus grozījumus pieņemt. Arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne atzina, ka jautājums komisijā vēl nav skatīts un nav viedokļa, kā to izdarīt, jo vispirms tiek gaidīts ministriju lēmums. Taču skaidrs, ka ST spriedums jāņem vērā. Viņa gan uz to skatoties dalītām jūtām, jo likumu pārkāpēji nereti izceļoties ar stāstnieku talantiem, lai tikai sevi attaisnotu. Arī jautājums par to, cik lielu ātruma pārkāpuma soli pieļaut – līdz vai virs desmit kilometriem vai pat vēl vairāk – nav izlemts.