11. martā ir stājusies spēkā tā dēvētā Kosmētikas direktīva, kas paredz Eiropas Savienībā (ES) aizliegt izmantot dzīvniekus skaistumkopšanas produktu testēšanā, kā arī ievest un tirgot ES dalībvalstīs tādus kosmētikas līdzekļus un to sastāvdaļas, kas ir izmēģināti uz dzīvniekiem. Kā tas ietekmēs kosmētikas tirgu Latvijā?
Nozīmīgs šis datums ir Eiropas dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kas 20 gadu cīnījušās, lai šāds aizliegums tiktu noteikts un stātos spēkā. «Aizliegums testēt uz dzīvniekiem gatavos kosmētikas līdzekļus stājās spēkā 2004. gada 11. septembrī, bet aizliegums izmēģināt sastāvdaļas vai sastāvdaļu kombinācijas – 2009. gada 11. martā. Tāpat kopš 2009. gada 11. marta ES bija aizliegts tirgot skaistumkopšanas produktus, kas testēti uz dzīvniekiem, izņemot trīs veidu izmēģinājumus – atkārtotas devas toksiskuma, reproduktīvā toksiskuma un toksiskokinētikas pārbaudes. Izņēmums piemērots, jo tika uzskatīts, ka šiem trīs eksperimentu veidiem nav pieejamas pietiekami drošas alternatīvās metodes [un šādu produktu tirdzniecība ES tika atļauta],» stāsta dzīvnieku patversmes Dzīvnieku draugs sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Karnīte. Viņa skaidro, ka tāpēc tika noteikts pārejas periods, atļaujot ievest un tirgot šādi testētu kosmētiku līdz brīdim, kamēr ES tiesību aktos tiks apstiprinātas alternatīvas metodes, bet ne ilgāk kā desmit gadu pēc Kosmētikas direktīvas spēkā stāšanās, tas ir, līdz šā gada 11. martam. «Neraugoties uz spēcīgo kosmētikas ražotāju lobiju, Eiropas Komisija nav lēmusi par pārejas perioda pagarināšanu, un tas nozīmē, ka pēc šā gada 11. marta neviens kosmētikas ražošanas uzņēmums, kas vēlas tirgot savu produkciju ES dalībvalstu veikalos, vairs nedrīkst to izmēģināt uz dzīvniekiem,» gandarīta par šādu iznākumu ir L. Karnīte.
Ir citas alternatīvas
Prasības kosmētikas līdzekļu drošumam ar šo direktīvu netiek vājinātas, jo sastāvdaļas, par kuru drošumu trūkst datu, izmantot vienkārši nedrīkst, – Neatkarīgo informē Veselības inspekcijā (VI), kas kontrolē kosmētikas tirgu Latvijā.
Aizliegumam būs zināma ietekme uz ražotājiem, jo būs sastāvdaļas, kuras nevarēs izmantot datu trūkuma dēļ, un tas ierobežos jaunu sastāvdaļu un inovatīvu produktu ieviešanu, bet ietekmes mērogu pagaidām vēl esot grūti novērtēt. Tomēr, kā uzskata VI, ieguvums jaunu metožu attīstībā un dzīvnieku aizsardzībā sagaidāms lielāks par iespējamo negatīvo ietekmi ražotājiem.
Pašmāju eko kosmētikas zīmola Madara īpašniece Lotte Tisenkopfa skaidro: ja kosmētika ir pakļauta eko sertifikācijai, kā tas ir arī zīmola Madara gadījumā, kas sertificēta pēc starptautiskā EcoCert standarta, uz dzīvniekiem aizliegts izmēģināt gan kosmētikas līdzekļus, gan to sastāvdaļas. «Līdz ar to šīs jaunās prasības uz mūsu uzņēmuma darbību nekādi neatspoguļojas – mēs tās jau ievērojam,» norāda L. Tisenkopfa, uzsverot, ka uzņēmums vienmēr ir iestājies par saudzīgu un humānu attieksmi pret dzīvniekiem.
«Ir citas alternatīvas kosmētikas sastāvdaļu un galaproduktu testēšanai. Tie ir laboratoriju testi, tie ir klīniskie placebo testi, tie ir brīvprātīgie, kas paši piesakās, jo vēlas pirmie izmēģināt kādu jaunu kosmētikas formulu, protams, dermatologa uzraudzībā,» stāsta Madaras īpašniece, piebilstot, ka no šā gada 11. jūlija kosmētikas likumdošana ES pilnībā mainīsies – spēkā stāsies Kosmētikas regula, kas gan nebūs pretrunā ar direktīvu, bet tajā būs daudz stingrākas prasības dažādu izejvielu toksikoloģisko datu novērtēšanai un atvieglota kosmētisko līdzekļu uzraudzības kārtība ES.
Neizmanto un neizmantos
«Ja kosmētika ir sertificēta ar EcoCert, tā ir garantija, ka tā nav izmēģināta uz dzīvniekiem. Savukārt, ja kosmētikas ražotājs tikai apgalvo, ka kosmētika nav testēta uz dzīvniekiem, bet neviena neatkarīga institūcija to nav apstiprinājusi, garantijas tomēr nav,» uzskata Madaras īpašniece.
Ar EcoCert sertifikātu lepojas arī pircējiem pazīstamais Krievijas uzņēmums Natura Siberika, kas apņēmīgi ienāk Latvijas tirgū.
ES Kosmētikas direktīva nekādi neietekmēs arī tiešās tirdzniecības kompānijas Oriflame (Zviedrija) darbību, jo tās produkcijas vai sastāvdaļu pārbaudē un produktu izstrādē nekad nav tikuši un netiks izmantoti dzīvnieki. «Šis lēmums tika pieņemts, jau dibinot Oriflame [1967. gadā],» norāda Egmonts Gāliņš, Oriflame mārketinga vadītājs Baltijas valstīs. Viņš simtprocentīgi atbalsta šādas direktīvas ieviešanu un atklāj, ka Oriflame savus produktus vai sastāvdaļas testē uz neatkarīgām privātām personām, kuras labprātīgi tam piekrīt, jo uzticas gan zīmolam, gan zinātniekiem.
«Uz Avon [ASV] darbību Latvijā un ES izmaiņas likumdošanā neatstās iespaidu, jo kompānija jau vairākas desmitgades neizmēģina produktus uz dzīvniekiem, tajā pašā laikā garantējot produktu drošumu patērētājiem,» apgalvo Dagnija Lāce, SIA Avon Cosmetics valdes locekle.
Atjaunosies lēnāk
Kosmētikas līdzekļi, kas savulaik ir testēti uz dzīvniekiem, netiks izmesti mēslainē. To spēkā esamība netiek atcelta, uz šiem datiem var paļauties arī turpmāk. Aizliegta ir jaunu novērtējumu veikšana kosmētikas mērķiem.
«Skaistumkopšanas produktu ražotāji noteikti orientēsies uz jauniem – atļautiem – produktu testēšanas veidiem. Pieņemtā direktīva neietekmēs kompāniju uzņēmējdarbību, jo ražotājiem tika dots laiks alternatīvu pieņemšanai, kas jau sākotnēji paredzēja papildu izmaksu un laika paredzēšanu jaunu testēšanas veidu ieviešanai,» stāsta Rolands Dirvēns, SIA Baltic Cosmetic Holding vairumtirdzniecības un iepirkumu departamenta direktors (Kolonna skaistumkopšanas saloni). Taujāts, kā mainīsies kosmētikas veikalos līdz šim pieejamo preču sortiments, viņš atteic, ka zīmoli, kuri produktus uz dzīvniekiem līdz šim ir testējuši, jauno preču klāstu atjaunos lēnāk. Līdz ar to, protams, ieguvējas būs tās kompānijas, ka testus ar dzīvniekiem neveic, jo nezaudēs jauno produktu ieviešanas tempu, kā arī pastāvēs relatīvi mazāka konkurence.
Nopietni pret ES pieņemto Kosmētikas direktīvu izturas arī SIA Douglas Latvia un šo apstākli ņem vērā, gan izvēloties produktus saviem veikaliem, gan attīstot ekskluzīvos zīmolus. «Ražojot mūsu privātā zīmola produktus, izmēģinājumi ar dzīvniekiem netiek veikti,» apgalvo Ieva Kucika, SIA Douglas Latvia mārketinga projektu vadītāja, norādot, ka to izgatavošanai tiek izmantotas tikai tādas izejvielas, ko pieļauj tiesību akti, un arī šo līdzekļu drošuma pārbaudei tiek pielietotas metodes, kas nav saistītas ar dzīvnieku izmantošanu.
Atļaujas neizsniedz
ES dažādos eksperimentos ik gadu izmanto aptuveni 12 miljonus dzīvnieku. 2010. gadā Latvijā dažādos izmēģinājumos izmantoti 8589 dzīvnieki, 2011. gadā – 10 320 dzīvnieku, 2012. gadā – 9246 dzīvnieki. Atļauju izsniegšana izmēģinājumiem ar dzīvniekiem ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārziņā, taču, kā skaidro PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Kociņa, atļauju saņēmēji pārsvarā ir zinātniski pētnieciskie institūti, pētījumu centri un laboratorijas Latvijā. Piemēram, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, RSU Eksperimentālo dzīvnieku laboratorija, LU Farmakoloģijas katedra, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskais institūts, OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorija, LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts Sigra, SIA Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts u. c.
Atbild importētājs
Kurš un kā spēs izkontrolēt, vai kosmētika, kas tiek piedāvāta Latvijas patērētājiem, nav izmēģināta uz dzīvniekiem? «Kontroles mehānisms nostrādā pirms nonākšanas līdz tirdzniecības vietai, līdz ar to šī pamatā ir produktu importētāju problēma,» domā SIA Baltic Cosmetic Holding Vairumtirdzniecības un iepirkumu departamenta direktors. Tāpēc viņš ir drošs, ka šādi produkti pārdošanas plauktos neparādīsies, jo pastāv aizliegums tos gan ražot, gan arī ievest ES valstīs.
Kādus sodus VI piemēro, konstatējot pārkāpumus kosmētikas tirdzniecībā? «Prasības kosmētikas līdzekļiem nosaka Noteikumi par būtiskajām prasībām kosmētikas līdzekļiem un to uzraudzības kārtību [MK 20.04.2004. noteikumi nr. 354], un tas ir viegli pārbaudāms. Latvijas tirgū aizliegts piedāvāt kosmētikas līdzekļus, ja tie neatbilst Noteikumu prasībām, un par Noteikumu prasību ievērošanu ir atbildīgs kosmētikas līdzekļu ražotājs, pirmais importētājs vai izplatītājs, ja tas atrodas Latvijā,» stāsta VI Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas speciāliste Maija Rumpētere. «Mēs nebrauksim uz Koreju pārbaudīt produktu – mēs pārbaudīsim importētāju, kas šo produktu no tālienes ir atvedis. Un, ja nebūs nepieciešamās dokumentācijas, tā būs jādabū, bet, ja tas nebūs iespējams, produkta tirdzniecība tiks apturēta,» skaidro M. Rumpētere.
VI ik gadu veic Noteikumu ievērošanas kontroli un kosmētikas līdzekļu tirgus uzraudzību kosmētikas izplatīšanas legālajā tirgū. «Konstatējot tirgū normatīvajos aktos noteiktajām drošuma prasībām neatbilstošu produktu, Veselības inspekcijas amatpersonas var piemērot sankcijas, kas ierobežo produkta izvietošanu tirgū, kā arī var piemērot administratīvo sodu,» norāda M. Rumpētere.
2012. gadā VI kosmētikas līdzekļu izplatīšanas apturēšanu piemērojusi septiņiem uzņēmumiem (ir apturēta 14 produktu izplatīšana); konstatējot pārkāpumus, ir piemērots administratīvais sods: kosmētikas līdzekļu importētājiem – 400 latu, uzņēmumiem, kas tirgū piedāvā gan ķīmijas, gan kosmētikas produktus, – 250 latu.
***
UZZIŅAI
– Atbilstoši LAPK 166.9. panta 3. daļai – Par normatīvajos aktos noteiktajām drošuma prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu ievietošanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 250 līdz 500 latiem, juridiskajām personām – no 200 līdz 10 000 latu, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.
– Atbilstoši LAPK 166.12. pantam – Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju nenodrošināšanu vai par preču ievietošanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu bez normatīvajos aktos noteiktā marķējuma vai ar marķējumu, kurā sniegtā informācija vai kura izpildījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 5 līdz 250 latiem, juridiskajām personām – no 200 līdz 500 latiem.
Veselības inspekcijas sniegtā informācija
***
Izmēģinājumi ar dzīvniekiem 2012. gadā
Izmēģinājumi, kas saistīti ar vielu, zāļu, farmaceitisko, pārtikas un nepārtikas produktu izstrādi, ražošanu, kā arī šo produktu un vielu kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaudi
8 Izsniegto atļauju skaits
36 truši
2300 žurkas
2050 peles
Kopā 4386 dzīvnieki
*
Citi izmēģinājumi
1 Izsniegto atļauju skaits
2500 vīngliemeži
Kopā 2500 dzīvnieki
*
Farmaceitiskie, bioloģiskie, medicīniskie un veterinārmedicīniskie izmēģinājumi
9 Izsniegto atļauju skaits
50 suņi
15 cūkas
3555 peles
1215 žurkas
25 kaķi
Kopā 4860 dzīvnieki