Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja koalīciju veidojošo partiju pārstāvju iesniegto Civillikuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt darījumu, tostarp ātro kredītu, sankciju ierobežojumus, turpmāk liedzot kredītu izsniedzējiem pieprasīt no klientiem nesamērīgi lielas parāda atmaksas summas.
Likumā iecerēts noteikt, ka līgumsodu par neizpildi īstā laikā jeb termiņā varēs noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10% no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības.
Tāpat saskaņā ar deputātes Inese Lībiņas-Egneres (RP) ierosinājumu plānots noteikt, ka līgumsodu par neizpildīšanu termiņā varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildīšanu vispār varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nebūs tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.
Likumprojekta autori norāda, ka iedzīvotāji nereti izvēlas ņemt ātros kredītus par nelielām naudas summām, jo tas šķiet ērti un izdevīgi, taču gadījumos, kad kredītņēmējam rodas problēmas saistības izpildīt, pret viņu vērstās soda sankcijas var ievērojami pārsniegt sākotnējā aizņēmuma summu. Pašreizējais tiesiskais regulējums, kas pieļauj gan nokavējuma procentu pieprasīšanu, gan līgumsoda samaksu par vienu un to pašu līguma pārkāpumu, ir nesamērīgs, norāda viens no grozījumu iniciatoriem Saeimas deputāts Andrejs Judins (V). Tādēļ deputāti rosina likumā ierobežot pret kredītņēmēju vēršamo sankciju apjomu.
Līdz ar to Saeimā atbalstītajā grozījumu projektā noteikts, ka līgumsodu par saistību neizpildi vispār nedrīkst noteikt vairākkārtīgu jeb atkārtotu vai pieaugošu maksājumu veidā.
Tāpat deputāti likumā par prettiesiskiem noteikuši nesamērīgus un godīgai darījumu praksei neatbilstošus procentus.
Grozījumu projekta pieņemšana veicināšot gan civiltiesisku darījumu saistību izpildi, gan labas ticības principa un taisnīgu līguma noteikumu realizēšanu darījumu slēgšanā, uzskata likuma izmaiņu iniciatori. Tāpat tikšot panākta arī skaidra un nepārprotama līgumsoda tiesiskā regulējuma piemērošana atbilstoši tā mērķim un jēgai, tuvinot to Eiropas Savienības valstu vairākuma regulējumam un izpratnei, ir pārliecināti iesniegto grozījumu autori.
Par Civillikuma izmaiņām deputātiem vēl būs jālemj 3.lasījumā.