Augstākās tiesas Senāts pieņēmis svarīgu lēmumu tiesu praksei krimināllietās par vēlētāju balsu pirkšanu.
Lēmums pieņemts kriminālprocesā pret Viļānu domes deputātu Artūru Ornicānu (Saskaņas centrs), kas ierosināts pēc Krimināllikuma (KL) 90. panta un kas izrādījās visai ciets rieksts Latvijas jurisprudencei. Lēmums nav labvēlīgs A. Ornicānam, bet var izrādīties labvēlīgs tām personām, kuras jau notiesātas par vēlētāju balsu pirkšanu.
Kaitējums tulkojams plašāk
No Senāta lēmuma faktiski izriet: 1) kriminālprocesu par vēlētāju balsu pirkšanu var sākt tikai tad, ja saņemts iesniegums no personas, kurai nodarīts kaitējums;
2) procesa virzītājam šo personu nav obligāti jāatzīst par cietušo kriminālprocesā – kaitējuma jēdziens traktējams plašāk, kā arī nav ierobežojamas iesniedzēja tiesības kļūt vai nekļūt par cietušo;
3) kaitējums no vēlētāju balsu pirkšanas var rasties ne tikai tai personai, no kuras vēlētāja balss ir nopirkta, bet arī tai, kurai citādi kavēta vēlēšanu tiesību – gan aktīvo, gan pasīvo – brīva realizēšana.
Nav izslēgta iespēja, ka tagad kāds no līdz šim pēc KL 90. panta notiesātajiem lūgs viņa lietu pārskatīt sakarā ar «jaunatklātiem apstākļiem». Atbilstīgi Drošības policijas (DP) informācijai, līdz šim pēc KL 90. panta notiesātas 20 personas, t.i., faktiski visi, pret kuriem bija sākts kriminālprocess par vēlētāju balsu pirkšanu. Tikai A. Ornicāns un vēl divas personas, kas tika apsūdzētas par vēlētāju balsu pirkšanu 2005. gada Rēzeknes pilsētas domes vēlēšanās, izrādīja vēlmi aizstāvēties. Visi pārējie pēc dažu dienu pavadīšanas apcietinājumā, parunāšanās ar DP izmeklētājiem un prokuroriem savu vainu pilnībā atzinuši un nožēlojuši, par to saņemot varbūt ne pārāk bargus, tomēr reālus sodus.
Neatkarīgā ir iepazinusies ar visiem lēmumiem un spriedumiem līdz šim pabeigtajos kriminālprocesos par vēlētāju balsu pirkšanu, un nevienā no tiem nav bijis cietušā.
Neatkarīgā ir iepazinusies arī ar lietas materiāliem vienā no kriminālprocesiem – starp šiem materiāliem nekāda iesnieguma no cietušā nebija. Šis process visticamāk bija uzsākts DP operatīvās izstrādes rezultātā, un tajā ar nosacītu cietumsodu tika notiesāts kāds pavisam jauns cilvēks, kuram spriedums nepārprotami dzīvi sabojāja. Atbilstīgi Senāta lēmumam, ļoti iespējams, ka kriminālprocesu pret šo cilvēku pat uzsākt nebija pamata.
Kur cietējs?
Toties pašam šīs tiesu peripetijas vaininiekam – Viļānu domes deputātam A. Ornicānam – Senāta lēmums nozīmē, ka mazinājusies iespēja izvairīties no soda par balsu pirkšanu. Jāatgādina lietas būtība. Pagājušā gada janvārī Latgales apgabaltiesa notiesāja A. Ornicānu pēc KL 90. panta, piespriežot naudas sodu sešu minimālo mēnešalgu apmērā (Ls 1200) un aizliedzot 2 gadus kandidēt pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. A. Ornicāns spriedumu pārsūdzēja.
Izskatot apelācijas sūdzību, Augstākā tiesa pagājušā gada oktobrī izbeidza kriminālprocesu pret A. Ornicānu, jo šajā kriminālprocesā procesa virzītājs nevienu personu nebija atzinis par cietušo un tādējādi pastāv kriminālprocesu nepieļaujoši apstākļi. Proti, Kriminālprocesa likuma (KPL) 7. panta 2. daļā nepārprotami norādīts, ka «par KL 90. pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums».
Turklāt no AT lēmuma izriet, ka par cietušo var būt tikai tā persona, kuras vēlētāju balss ir nopirkta. Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu AT norāda, ka nav saņemts iesniegums no tiem vēlētājiem, kuru balsis tika nopirktas. Savukārt pirmās tiesu instances lēmums, kurā ņemts vērā, ka iesniegumu par balsu pirkšanu iesniedzis A. Ornicāna politiskais konkurents no LPP/LC saraksta, AT ieskatā bija «klaji prettiesisks», jo šis konkurents pirmstiesas procesā par cietušo netika atzīts.
Noziegums pret valsti
Pret AT lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu kasācijas protestu savukārt iesniedza Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurore Irēna Kačāne.
Cita starpā prokurore bija izpētījusi to pašu, ko Neatkarīgā – no spriedumiem pēc KL 90. panta ierosinātajās lietās «redzams, ka nevienā kriminālprocesā nav norādītas ne cietušās personas, ne tām nodarītais kaitējums».
Prokurore atzīst, ka atbilstīgi Kriminālprocesa likuma 7. panta nosacījumiem KL 90. pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. «No minētā panta jēgas viennozīmīgi izriet, ka pieteikums saņemams nevis no cietušās personas, bet no personas, kurai nodarīts kaitējums,» uzsver prokurore, secinot, ka minētais pants tiesai bija «jātulko plašāk» un jāņem vērā, ka konkrētajā gadījumā iesniegums bija saņemts no LPP/LC pārstāvja, kurš arī kandidēja tajā pašā vēlēšanu iecirknī, kur apsūdzētais A. Ornicāns, turklāt bija pilnvarotā vēlēšanu novērotāja statusā. Tādējādi LPP/LC pārstāvim tika nodarīts kaitējums, aizskarot viņa tiesības tikt ievēlētam brīvās un vienlīdzīgās vēlēšanās, uzskata prokurore.
Tāpat viņa norāda, ka A. Ornicānam inkriminētais noziegums iekļauts Krimināllikuma Sevišķās daļas X nodaļā, kurā ietverti noziegumi pret valsti. Nozieguma objekts ir Latvijas Republikas politiskā sistēma valsts veidošanas jomā.
Senāta verdikts
AT Senāts faktiski piekrīt prokurores viedoklim, no savas puses uzsverot, ka Krimināllikums aizsargā ne tikai aktīvās, bet arī pasīvās vēlēšanu tiesības, t.i., tiesības ne tikai vēlēt, bet arī tikt ievēlētam brīvās un vienlīdzīgās vēlēšanās. Līdz ar to jāpiekrīt, ka kaitējums konkrētajā lietā nodarīts iepriekšminētajam LPP/LC pārstāvim, kurš arī vērsies policijā ar iesniegumu.
AT Senāts uzskata – lai uzsāktu šo kriminālprocesu, nebija obligāti jāatzīst kāda konkrēta persona par cietušo KPL 96. panta kārtībā. KPL dažādos pantos lietoti atšķirīgi jēdzieni: «persona, kurai nodarīts kaitējums», «cietusī persona» un «cietušais». Senāts secina: «Tādējādi Kriminālprocesa likumā nav noteikta obligāta prasība, ka persona, kurai nodarīts kaitējums, jāatzīst par cietušo kriminālprocesā. Senāts atzīst, ka, tulkojot šo normu tādā veidā, kā to izdarījusi apelācijas instances tiesa savā lēmumā, tiek nesamērīgi sašaurinātas personas, kurai nodarīts kaitējums, tiesības izvēlēties tikt atzītam par cietušo, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu.»
AT Senāts atsaucas arī uz Satversmes 1. (Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai) un 101. pantu (Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldības darbībā, tostarp balsot un kandidēt vēlēšanās), skaidrojot – ja tiek ierobežotas šajos pantos garantētās pilsoņu tiesības, tādu valsti nevar uzskatīt par demokrātisku.
Senāts atcēla AT lēmumu un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.