Čalovski varētu iesaistīt kiberaizsardzības vienībā
Interese par kiberkrāpšanā Amerikā apsūdzēto Latvijas pilsoni ir tik liela tāpēc, ka valstis gatavojas kiberkaram un šobrīd komplektē savas kiberaizsardzības vienības.
Šī Neatkarīgās aptaujāto ekspertu versija ļauj paraudzīties uz Denisa Čalovska arestu gluži citā gaismā, arī uz Latvijas valdības šaubām par nepieciešamību viņu izdot stratēģiskajam sabiedrotajam. Varbūt talantīgs kiberkareivis var noderēt arī šaipus okeānam.
Pirmais, kurš paziņoja, ka neatbalstīs Latvijas pilsoņa izdošanu, bija ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pagājušajā nedēļā viņam piebiedrojās arī Artis Pabriks – esošais aizsardzības un bijušais ārlietu ministrs. Šie viedokļi pārstāv divas valdošās partijas, arī premjera Vienotību. Tātad vēstījums aizokeāna sabiedrotajiem nosūtīts ļoti augstā diplomātiskajā līmenī. Un, kā pārliecinājās Neatkarīgā, ikviens ministrs jau pašlaik ir iedziļinājies stāstā par Denisu Čalovski, kaut gan Tieslietu ministrija ziņojumu valdībai vēl tikai gatavo. Un, piemēram, Ārlietu ministrija papildu informāciju šai lietā pieprasīja, pirms Tieslietu ministrija vēl oficiāli lūgusi Ārlietu resora atzinumu. Acīmredzot aprīļa sākumā, kā iepriekš prognozēts, nekas vēl netiks izlemts.
Daži ministri jau izlēmuši
Kaut kādu iemeslu dēļ šis vienkāršā cilvēka stāsts politiski ir ārkārtīgi nozīmīgs. Cita lieta, ka vairums aptaujāto ministru savu nostāju diplomātiski piņķerīgajā jautājumā nepauž tik atklāti. Jāatgādina, Edgars Rinkēvičs un Artis Pabriks uzskata, ka Latvijai ar savu pilsoņu pārkāpumiem jātiek galā pašai, ja vien nav noticis kas ārkārtējs, un Čalovska lietā nekas neliecinot par ārkārtas apstākļiem. «Es neredzu pamatu, kāpēc mums vajadzētu savu pilsoni, kas ir jauns, kuram ir ģimene – vecāki... atdot tālu projām uz mūžīgiem laikiem,» skaidro A. Pabriks. «Viena lieta, ir jātiek skaidrībā par šiem nodarījumiem un sodu, kas var eventuāli viņam draudēt, bet otrs ir tīri principiāls jautājums par savas valsts atbildību par saviem pilsoņiem.»
Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis no priekšlaicīgiem paziņojumiem atturas – vispirms esot jāizvērtē ziņojums, tad tiks pieņemts lēmums.
Tomēr balsot nāksies visiem ministriem, neatkarīgi no tā, cik tuvu vai tālu viņu kūrētā nozare atrodas no šī stāsta. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma stāstu zina un, kaut gan galīgo lēmumu vēl nav pieņēmusi, Neatkarīgajai atzīst, ka viņai šķiet simpātisks abu kolēģu – ārlietu un aizsardzības ministru – viedoklis. Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende līdz balsojumam atturēsies no komentāriem šai lietā. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Viņš tāpat atturas vērtēt Pabrika un Rinkēviča izteikumus, jo, «vērtējot kolēģu rīcību, būtu spiests paust savu pozīciju». Veselības ministre Ingrīda Circene pirms izlemšanas gaida juridiskos atzinumus, arī labklājības ministre Ilze Viņķele, taču pēdējās atbildē ieskanas sarkastiska nots: «Es savu lēmumu pilnīgi noteikti nebalstīšu uz Čalovska kunga vēstuli, kas ir visnotaļ aizkustinoša, protams, ar noteiktiem dramatisma elementiem. Acīmredzot jāuzklausa argumenti no pieprasītāju puses un tad šis lēmums ir izdarāms.»
Internetā top petīcija
Labklājības ministre atsaucas uz Denisa Čalovska atklāto vēstuli sabiedrībai, kurā viņš lūdz iestāties par viņa neizdošanu ASV. Tā izraisījusi gana lielu rezonansi un rosinājusi diskusijas sabiedrībā – gan juristu un politiķu aprindās, gan vienkārši – līdzjūtīgu pilsoņu vidū. Sociālo iniciatīvu platformā change.org parakstus zem petīcijas premjeram un valdībai sācis vākt Čalovska kādreizējais skolas biedrs – Vācijā dzīvojošais fotogrāfs Romāns Drics. Viņš Neatkarīgajai skaidro, ka šis ir vienīgais viņam pieejamais veids, kā palīdzēt draugam un aizstāvēt viņa pilsoniskās tiesības: «Tikai dažu dienu laikā petīciju ir parakstījuši jau vairāki simti cilvēku, tā turpina aktīvi izplatīties sociālajos tīklos, un sabiedrība pārliecinoši izrāda savu atbalstu Čalovskim.»
Jāatgādina, ka ASV Denisu Čalovski apsūdz augstākās pilotāžas kiberkrāpšanā – viņš pirms vairākiem gadiem it kā radījis koda sastāvdaļu Gozi saimes datorvīrusiem, kas spēj pārtvert naudas pārvedumus. Kopā ar diviem sabiedrotajiem daudzās valstīs izkrāpis desmitiem miljonu dolāru. Maz, ka aizstāvībai nekādi pierādījumi šiem faktiem nav uzrādīti, un mulsinoša šķiet multimiljonāra mitināšanās pieticīgā Imantas dzīvoklītī kopā ar vecākiem – paziņas brīnās par Denisa IT prasmēm, ko viņš acīmredzot agrāk labi maskējis. «Nē, viņam nepiemita nekādas īpašas dotības informātikā ne skolas laikā, un cik man zināms, ne arī pēc tās beigšanas,» atminas Romāns Drics. Arī augstskolas kursabiedri interneta komentāros esot apšaubījuši viņa dotības IT jomā. Tomēr fakts paliek fakts – attiecīga izglītība viņam ir, un pēdējā laikā viņš arī nodarbojies ar mājas lapu programmēšanu.
Signāls amerikāņiem
Čalovska lietā valdība ir devusi negatīvu signālu stratēģiskajam partnerim vēl pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks to atzīst, gan ar piebildi: «Mums nevajadzētu šo signālu pārspīlēt. Bet skaidrs, ja divi kabineta locekļi ir pauduši šaubas, tad arī Ministru kabinetā kopumā šis lēmums nebūs tā vienkārši pieņemams. Tur noteikti būs diskusija, bet tas jau ir tas, ko mēs vēlamies.»
Vai Čalovska dēļ Amerikas un Latvijas starpā varētu rasties kādas nopietnākas domstarpības? Starptautiskajās attiecībās mēdz būt gadījumi, kad viena personāža liktenis kaut kādu iemeslu dēļ pēkšņi izrādās svarīgāks par gadiem ilgi koptām diplomātiskām attiecībām. Tomēr Čalovska gadījumā tas diezin vai tā notiks. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds pieļauj, ka kritiskais viedoklis attiecībā uz izdošanu «jau iepriekš ir harmonizēts ar partneriem». Turklāt pirmais to sniedza ārlietu ministrs, kurš esot «ļoti transatlantiski orientēts». Otrkārt, ASV, saņemot atteikumu, zināmā mērā plūks pašu darba augļus – Amerika vienmēr esot skubinājusi jaunās valstis un Latviju to skaitā uz patstāvību lēmumu pieņemšanā. «Acīmredzot Latvija patiešām ir augusi un uzdrošinās nākt klajā ar savu pozīciju,» secina A. Sprūds.
Tikmēr lietišķāku un, nenoliedzami, interesantāku kontekstu Čalovska lietā saskata globālās komunikācijas eksperts, profesors Ojārs Skudra, un tā ir pasaules kibersfērā notiekošā karadarbība. «Pieņemu, ka ir notikusi kāda ekspertīze, kurā noskaidrots, cik lielā mērā Čalovskim piemīt kādi talanti un spējas programmēšanas jomā. Ja viņš patiešām ir tāds tīrradnis, kā uzskata specdienesti, bet viņa nodarījumi nav pierādāmi, tad ir tikai loģiski viņu neizdot. Un no otras puses – ja kādi pārkāpumi ir bijuši, viņam būtu loģiski sadarboties ar Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām, lai izpirktu grēkus.» No diplomātisko attiecību viedokļa Latvijas iespējamais atteikums stratēģiskajam partnerim briesmas neradot, jo pēc būtības taču ir vienalga, kurā okeāna pusē jaunais talants strādātu NATO interesēs.
IT talanti uz izķeršanu
Pēc pēdējos gados piedzīvotajiem uzbrukumiem transatlantiskajā savienībā iesaistītās valstis šobrīd aktīvi veido savas kibersardzes vienības, taču pārlieku gludi neiet. Hakeri par saviem pakalpojumiem prasot pārāk lielas summas. Nule ar šo problēmu saskāries Vācijas Federālais izlūkošanas dienests Bundesnachrichtendienst, kas valsts iestāžu un rūpniecības uzņēmumu kiberaizsardzībai vēlas noalgot 130 augstākā līmeņa speciālistu. Laikraksta Der Spiegel interneta versija vēsta, ka tagad jaunie kiberspiegi tiek meklēti augstskolās.
Uzņēmuma Datoru drošības tehnoloģijas mārketinga direktors Valdis Šķesters apstiprina, ka pēdējo triju gadu laikā kiberdrošības tēma pasaulē ir ārkārtīgi eskalējusies. Ir radīti tā saucamie kiberieroči – specializētas kaitīgas programmas ar lieliem budžetiem apakšā, un valdībām neatliek nekas cits kā cīnīties pret šīm ļaunprātībām – nodarboties ar aizsardzību, spiegošanu un pat sabotāžu. Protams, tam vajadzīgi lieli papildspēki. «Es tāpēc nebrīnītos, ja pēc nogādāšanas ASV Čalovskim tiktu piedāvāts daudz labāks liktenis,» spriež V. Šķesters.
Arī Latvijā Aizsardzības ministrijas paspārnē tiek veidota kibersardze. Pagaidām uz tiem pašiem brīvprātības principiem, kas likti Zemessardzes pamatā. Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis stāsta, ka stratēģiskais mērķis ir līdz gada beigām savākt 100 cilvēku lielu vienību. Šobrīd pieteikušies vairāki desmiti, viņu vidū – arī pieredzējuši IT speciālisti. Cilvēku ieinteresēšanai tiekot izmantoti vienīgi oficiāli kanāli, un ne ar kādiem hakeriem runāts netiek. A. Rikveilis atgādina, ka arī pār Denisu Čalovski krīt šaubu ēna, tāpēc viņš pat teorētiski nevarētu interesēt valsti kā potenciālais kiberkaujinieks. Vismaz līdz brīdim, kamēr pret viņu netiks izbeigta izmeklēšana. Šis, protams, ir oficiāls skaidrojums.