Šodien valsts sekretāru sanāksmē tiek skatīta ierosme par brīvdienas ieviešanu pirmdienā pēc dziesmu un deju svētku pasākumiem.
Tiesa, pat ja šī ideja gūs atbalstu, valsts tomēr būtu gatava saviem iedzīvotājiem nevis uzdāvināt desmit miljonus latu, ko tai aptuveni izmaksā papildu brīvdiena, bet gan tikai ļaut pārcelt 8. jūlija darba dienu uz sestdienu, 27. jūliju.
Dziesmu un deju svētku laikā tūkstošiem dejotāju un dziedātāju šim grandiozajam pasākumam nododas ar pilnu atdevi, piedaloties gan koncertos, gan gājienos, gan nakts sadziedāšanās pasākumos. Kā zināms, XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki notiks no šā gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Svētku izskaņā svētdien, 7. jūlijā, notiks galvenais pasākums – koncerts Mežaparkā –, kas noslēgsies ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos, kas tradicionāli ilgs līdz pat rītam. Tiesa, daudziem dalībniekiem, jo īpaši no reģioniem, mājupceļš prasa vairākas stundas, tādēļ, lai varētu pilnvērtīgi izbaudīt svētkus, viņi izmanto apmaksātus atvaļinājumus vai atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas. Valdības gaiteņos nonākusi ierosme pārcelt darba dienu no pirmdienas, 8. jūlija, uz sestdienu, 27. jūliju.
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība) sarunā ar Neatkarīgo uzsver: jaunas brīvdienas noteikšana būtu milzīgs ieguldījums sabiedrības vērtību sistēmas stiprināšanā. Tāpat šī brīvdiena daudziem varētu kļūt par papildu stimulu, lai apmeklētu kādu no svētku pasākumiem. Tiesa, politiķe uzskata, ka brīvdienai vajadzētu būt saturīgai, kļūstot par sava veida atskaņu dienu, kurā vēl notiek dažādi pasākumi. Tikmēr komisijas deputāte Ingūna Rībena (Vienotība) akcentē, ka jaunas brīvdienas idejai ir gan savi plusi, gan mīnusi. «Tik unikāls notikums kā dziesmu un deju svētki, jo īpaši brīdī, kad mūsu kultūra atrodas uz iznīcības robežas, nenoliedzami ir pietiekami būtisks iemesls jaunas brīvdienas ieviešanai. Dalībniekiem un skatītājiem vairs nebūs jāatsakās no emocionāli krāšņās nakts sadziedāšanās. Cilvēki no reģioniem beidzot varēs mierīgi doties mājup, nesatraucoties par nākamo dienu,» pauda deputāte. «Taču, no otras puses, iespējams, mēs visi esam nedaudz izlaidušies. Atceros savu bērnību, kad svinēt Jāņus bija aizliegts. Toreiz kopā ar vecākiem līgojām visu nakti, bet no rīta ar vilcienu tika braukts mājup, lai varētu doties uz darbu. Ja pasākums nes patiesu prieku, tad tas vairāk dod, nevis atņem spēkus,» pārliecināta ir I. Rībena.
Jāpiebilst, ka šogad pirmo reizi ir ierosināts dziesmu un deju svētku laikā visā Latvijā pacelt valsts karogu. Koncepcijas Gaisma līgo Latvijā autors un svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis uzskata, ka ikviena cilvēka dalība dziesmu un deju svētkos ir ļoti nozīmīga un to iecerēts parādīt ar valsts karoga pacelšanu svētku laikā. Iecerēts, ka 30. jūnijā uzreiz pēc ekumēniskā dievkalpojuma Rīgas Domā no pulksten 13.12, kad saule zenītā ir Zilupē, līdz pulksten 13.40, kad saule zenītā ir Pāvilostā, visā Latvijas teritorijā pret sauli pacelt karogus.
*
SVĒTKI SKAITĻOS
Svinot 140 gadu jubileju, XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Piedalīsies gandrīz 40 000 dalībnieku.
Svētku programmu veidos 62 pasākumi. Plānots, ka tos apmeklēs un klātienē noskatīsies aptuveni 400 000 cilvēku. Vairākums pasākumu būs bez maksas, tomēr uz aptuveni 20 sarīkojumiem būs jāiegādājas biļetes. Biļešu iepriekšpārdošana sāksies 6. aprīlī, cenu amplitūda būs no viena līdz 30 latiem.
Svētku izmaksas paredzētas 3,6 miljonu latu apmērā. Tostarp katra svētku dalībnieka ēdināšanai dienā plānots tērēt 3,90 latu, bet izmitināšanai 1,10 latu.
Avots: Kultūras ministrija