Tabakas apkarotāji apkaro presi

 

Stāsts par smēķēšanas aizliegšanu uz daudzdzīvokļu namu balkoniem un lodžijām visai negaidīti kļuvis par apdraudējumu sīkajai bodniecībai un arī drukātajai presei. Ja kioskos nevarēs vairs nopirkt cigaretes, pīpmaņi var atteikties no paraduma pirkt avīzes.

Filmā Pie bagātās kundzes vienā no pirmajām ainām Oļģerts Kurmis piestāj pie kioska, lai par pēdējiem santīmiem nopirktu pāris papirosu, un pie reizes izskrien cauri darba sludinājumiem avīzē. Gadiem ilgi šis ir bijis tradicionāls komplekts, kas uzturējis pie labas veselības sīkbodīšu biznesu: smēķi+laikraksts. Taču nupat radikālākie smēķēšanas apkarotāji sataisījušies pielikt punktu šai savienībai, tādējādi iešaujot kājā gan tirgotājiem, gan preses izdevējiem.

Saeimā šobrīd tiek skatīti grozījumi likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu. Sākotnējais nolūks, atverot šo dokumentu, bija aizvērt tajā esošo robu. Proti, smēķēšana šobrīd jau ir aizliegta dzīvojamo māju un publisko ēku kāpņutelpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, taču nav aizliegta uz balkoniem un lodžijām. Nekulturāli smēķētāji apkvēpina kaimiņus, kas īpaši nepatīkami vasarā, jo visiem taču gribas turēt logus vaļā. Šo pīpmaņu ierobežošana būtu visas sabiedrības interesēs. Taču, izmantojot izdevību, pirms otrā lasījuma iesniegti arī vairāki tādi ierosinājumi, kas pieņemšanas gadījumā sarežģīs nesmēķētāju dzīvi. Tostarp aizliegums tirgot tabaku kioskos, degvielas uzpildes stacijās un visur citur, kur tirdzniecības zāles platība nepārsniedz 20 kvadrātmetru. Turklāt tabakas izstrādājumi turpmāk būtu izvietojami atsevišķā tirdzniecības zāles zonā, kas nozīmē papildu izdevumus.

Saskaņā ar mazumtirgotāju aplēsēm tabakas tirdzniecības aizlieguma dēļ līdz pat 300 kioskiem Latvijā varētu tikt slēgti, un tādā gadījumā cilvēkiem (neatkarīgi no tā – pīpē viņi vai ne) tiks ierobežotas iespējas iegādāties presi. Savukārt preses nozares ļaudīm attiecīgi saruks iespējas strādāt un pelnīt ar savu darbu.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis skaidro, ka preses kioskos aptuveni trešo daļu apgrozījuma veido tabakas tirdzniecība. Zaudējot tik nozīmīgu

ienākumu daļu, mazās tirdzniecības vietas, īpaši jau laukos, var nākties slēgt. Ieguvējas šādā situācijā būtu vien lielveikalu ķēdes un arī pagrīdes cigarešu bizness. Uz pēdējo norāda tirdzniecības tīkla Narvesen valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica: «Oficiālo tirdzniecības vietu slēgšana parasti veicina dažādu alternatīvo tirdzniecības kanālu izaugsmi, un gaidāms, ka tas tikai saasinātu situāciju ar nelegālo tabakas izstrādājumu tirdzniecību reģionos. Klientu pieprasījums pēc tabakas izstrādājumiem Narvesen kioskos veido aptuveni vienu piekto daļu no visiem pirkumiem. Tas ļauj iztēloties potenciālo ēnu ekonomikas pieaugumu biznesa nišā, kura tiks radīta.»

Diskutablo ierosinājumu autori ir Latvijas Ārstu biedrība ar karojošo nesmēķētāju Pēteri Apini tās vadībā, kā arī Saeimas deputāti Romualds Ražuks un Imants Parādnieks, kuri daktera uzskatus pārvērtuši likumdošanas iniciatīvā.

Neatkarīgās taujāts par iemesliem, kāpēc avīžu kioskiem jāatņem cigarešu tirdzniecības rūpals, P. Apinis atbild šādi: «Lai novērstu uzmanību no visa smēķēšanas posta, tabakas industrija apelē pie nabaga kioska īpašnieka biznesa, jo, lūk, nevarēs viņš izdzīvot un presi pārdot, ja nebūs cigarešu. Lielākā daļa bērnu un jauniešu līdz 18 gadu vecumam atzīst, ka cigaretes iegādājas vai nu Narvesen kioskos no jauniešiem – pārdevējiem, vai pusaizslēgtos kioskos, kur pārdevēja nevar noteikt vecumu, uzprasīt uzrādīt dokumentu utt.»

Tam, ka pīpēt nav labi, konceptuāli piekrīt arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča, taču dažus no otrajam likumprojekta lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem viņa vērtē kā pārlieku radikālus. Katrā ziņā komisija, tos izvērtējot, nedomā steigties, un agrāk par Jāņiem nekādi lēmumi netiks pieņemti. Esot jākonsultējas ar visām nozarēm, ko iespējamie ierobežojumi var skart, un ļoti rūpīgi jāizsver iespējamās sekas. Noraidošu attieksmi jau paudusi Latvijas Tirgotāju asociācija. Turklāt ne tikai par cigarešu tirdzniecības vietu ierobežošanu. Juriskonsults Austris Kalniņš spriež, ka aizliegumā jau pilngadīgām personām (līdz 21 gadam) pirkt cigaretes grūti saskatīt loģiku: «No 18 gadiem drīkst iet armijā un nogalināt cilvēkus [tas ir, iestājas kriminālatbildība], bet pirkt cigaretes nedrīkst.