AS "Liepājas metalurgs" akcionāri varētu saņemties un rast savā starpā risinājumu, un sākt strādāt uzņēmuma labā, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
Tajā pašā laikā Liepājas mērs uzsver, ka ne visi jautājumi ir risināmi tikai akcionāriem, tādēļ ir vajadzīga arī valdības iesaistīšanās, taču pēc šodienas valdības sēdes Seskam radies priekšstats, ka valdībai nav nekāda plāna, lai palīdzētu grūtībās nonākušajam "Liepājas metalurgam".
Viņš šobrīd esošo situāciju ar lielo uzņēmumu salīdzināja ar kuģi, kuram radusies sūce un kurš grimst. Sesks ir pārliecināts, ka valdībai "Liepājas metalurgam" būtu jānāk talkā.
Liepājas domes priekšsēdētājs akcentēja, ka "Liepājas metalurgs" ir lielākais Latvijas ražotājs, kas ir atkarīgs no elektrības cenām. Uzņēmums ir lielākais elektrības rēķinu maksātājs, kas mēnesī par elektrību maksā trīs miljonus latu.
Sesks uzskata, ka, iespējams, neilga laika risinājums varētu būt, ja AS "Latvenergo" kļūtu par "Liepājas metalurga" akcionāru. Tajā pašā laikā viņš minēja, ka 2500 darbinieki nav vainīgi, ka starp uzņēmuma akcionāriem notiek ķildas.
Jau ziņots, ka valdība valdība šodien vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā "Liepājas metalurgs" glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.
Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu "Liepājas metalurga" problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.
Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS "Latvenergo" saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.
Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu "Liepājas metalurga" sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku "UniCredit". "Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. "Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi," intervijā norāda Zaharjins.
Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.
Biržā "NASDAQ OMX Riga" publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka "Liepājas metalurga" konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.
"Liepājas metalurga" mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.