Kuldīga iegūst ES kultūras mantojuma "Europa Nostra" balvu

Kuldīga ir viena no šā gada Eiropas Savienības (ES) kultūras mantojuma balvas "Europa Nostra" ieguvējām, informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā.

EK un "Europa Nostra" 26. martā paziņoja 2013.gada ES kultūras mantojuma balvas "Europa Nostra" ieguvējus. Par sasniegumiem četrās jomās - kultūras mantojuma saglabāšana, izpēte, pašaizliedzīgs darbs, izglītība un apmācība un izpratnes veidošana - tika godināti 30 uzvarētāji, kuri izvēlēti no ap 200 nominētiem projektiem.

Kuldīga balvu ieguvusi izglītības, apmācības un izpratnes veidošanas jomā par aktivitāšu kompleksu vecpilsētas saglabāšanai.

Savukārt ziemeļu kaimiņu Igaunijas, Tallinas hidroplānu osta, ieguva balvu kultūras mantojuma saglabāšanas jomā.

Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 16.jūnijā Atēnās, klātesot Grieķijas prezidentam Karolam Papulijam, izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisārei Andrullai Vasiliu un pasaulslavenajam operdziedātājam un "Europa Nostra" prezidentam Plasido Domingo. Pasākums notiek Grieķijas prezidenta aizgādībā.

No 30 uzvarējušajiem projektiem Atēnās seši tiks nominēti kā Lielās balvas laureāti, savukārt viens no uzvarētājiem saņems publikas balvu. Šo uzvarētāju noteiks, pamatojoties uz "Europa Nostra" organizēto balsojumu tiešsaistē.

"Es no visas sirds sveicu šā gada uzvarētājus, kuru darbība liecina par to aizrautību un profesionālismu, kas raksturo Eiropas kultūras mantojuma brīnumaino bagātību un daudzveidību. No pagātnes mēs daudz varam mācīties gan par tagadni, gan par nākotni, tāpēc mums jānodrošina, lai mūsu kultūras mantojumu šodien varētu novērtēt pēc iespējas vairāk cilvēku, un jādara viss, kas mūsu spēkos, lai šo mantojumu saglabātu nākamajām paaudzēm. EK turpinās atbalstīt šo balvu un citus ar kultūras mantojumu saistītus projektus, izmantojot mūsu jauno programmu "Creative Europe", kā arī citus ES finanšu līdzekļus," teica komisāre Vasiliu.

Domingo piebilda, ka "kultūras mantojums dod mums spēku, ir iedvesmas avots radošumam un inovācijām. Tāpēc mums jāstrādā kopā, lai mēs nākamos 50 gadus un vēl ilgāk saglabātu, pienācīgi novērtētu un godinātu tās bagātības, kas mums ir apkārt".

Speciālistu žūrijas, kuras veido neatkarīgi eksperti no visas Eiropas, novērtēja nominētos projektus četrās balvu kategorijās. Visi uzvarētāji saņem goda plāksni vai piemiņas balvu. Seši Lielās balvas ieguvēji saņem arī 10 000 eiro (7028 latus).

Balvu pasniegšanu atbalsta Eiropas Savienības programma "Kultūra", kas kultūras mantojuma projektu līdzfinansēšanā kopš 2007.gada ir ieguldījusi vairāk nekā 32 milj. eiro. Atbalstu sniedz arī citas programmas: Eiropas Reģionālās attīstības fonds laikposmā no 2007. līdz 2013.gadam kultūrai ir piešķīris 6 miljardus eiro. No šīs summas 3 miljardi eiro piešķirti kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai, 2,2 miljardi eiro kultūras infrastruktūras atbalstīšanai, un 775 miljoni eiro tiek izmantoti kultūras pakalpojumu, piemēram, arodizglītības, ar mākslu un kultūras mantojumu saistītas izglītības līdzfinansēšanai. Vēl 150 miljoni eiro kopš 1998.gada ir saņemti ar ES pētniecības un tehnoloģiskās attīstības pamatprogrammu starpniecību.

Kultūras mantojumam ir būtiska nozīme tautsaimniecības izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā, tikai bieži vien tā netiek pietiekami novērtēta. Kultūras mantojuma jomā darbojas arī ievērojama daļa kultūras un radošo nozaru, kurās ir nodarbināti 8 milj. cilvēku ES, kuru ieguldījums Eiropas iekšzemes kopproduktā ir 4,5 %. Valsts iestādes un privātas organizācijas ES kultūras mantojuma saglabāšanai ik gadu tērē apmēram 5 miljardus eiro. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) publicētajiem datiem 40 % starptautiskā tūrisma visā pasaulē ir saistīti ar kultūru. Liela ir arī kultūras mantojuma nozīme ilgtspējīgas attīstības un sociālās kohēzijas nodrošināšanā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.