Mārupes uzņēmuma valdes priekšsēdētājs cīnās ar KNAB
SIA Sabiedrība Mārupe (SM) valdes priekšsēdētāja un Mārupes novada domes deputāta Modra Spuģa rīcībā ir informācija, ka pirms dažām nedēļām KNAB esot saņēmis ziņojumu par viņa it kā veiktajiem likumpārkāpumiem: vēstulē, viņaprāt, minēts interešu konflikts, ienākumu slēpšana citās uzņēmējsabiedrībās, kā arī nelikumīgas aktivitātes Mārupes domes publisko iepirkumu komisijā un nelikumīga papildu samaksu saņemšana.
KNAB sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs nedz noliedz, nedz apstiprina šāda ziņojuma esamību: "Mēs nevaram atklāt, vai esam saņēmuši ziņojumu, nevaram arī atklāt ziņotāja identitāti." Savukārt M. Spuģis teic: "Nevaru apgalvot, ka ziņojuma autoru kolektīva vadītājs ir Jānis Aukstars, taču aizdomas par to man ir."
Spuģis: "Tas nebija nejauši"
"Kādam acīmredzot joprojām nedod miera SM nekustamais īpašums un biznesa iespējas," turpina M. Spuģis. Lai saprastu situāciju, jāatkāpjas pagātnē. 2006. gadā SM bija plaukstošs lauksaimniecības uzņēmums. Tad Mārupē ieradās kāds Jānis Aukstars un, apstaigājis mārupiešus, centās viņus pierunāt pārdot viņu īpašumā esošās SM kapitāldaļas. Taču mārupieši sprieda: kāpēc pārdot, ja SM kāpina ražošanu, tātad dividendes augs, turklāt statūtos ir rakstīts, ka tā ir slēgta sabiedrība, līdz ar to kapitāldaļas drīkst pārdot tikai šīs pašas sabiedrības locekļiem.
Ar dažādu veiklu paņēmienu palīdzību J. Aukstars mēģināja iekļauties SM, tomēr nesanāca – statūti neļāva. Kad dažas brīvās akcijas bija iespēja nopirkt izsolē, saimniecības kopsapulcē tika nolemts, ka J. Aukstaram tās tomēr netiks pārdotas, bet viņu pašu ar lielu skandālu un policijas palīdzību izraidīja no sapulces telpas. Iespējams, šīs neveiksmes ļoti aizkaitināja līdz tam brīdim gana veiksmīgo biznesmeni J. Aukstaru, kurš pirms tam bijis padomes loceklis Ventbunkerā, kā arī darbojies Oļega Stepanova kontrolētajā akciju sabiedrībā Topmar Baltic Investments.
Tajā pašā 2007. gadā, 30. maijā, notika Mārupes pagasta padomes sēde, kurā citastarp bija iekļauts jautājums Par zemes izmantošanas mērķa noteikšanu: deputāti lēma, ka vienam no zemes iznomātājiem jāpieprasa paskaidrojums no SIA Sabiedrība Mārupe par zemes iznomāšanas mērķiem, jo lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomai ir viena samaksa, savukārt rūpnieciski izmantojamajai zemei – pavisam cita. Tā kā M. Spuģis ir gan deputāts, gan SM valdes priekšsēdētājs, KNAB speciālists uzskatīja, ka noticis pārkāpums, kaut gan nekāda reāla naudas plūsma netika un nevarēja tikt ieslēgta, jo deputāti piekrita vien paskaidrojuma gūšanas nepieciešamībai.
Deputāti Līga Laupere, Eduards Gribovskis, Andris Belousovs un Dzintra Poiša nobalsoja par lēmuma projektu. Pēc vairāk nekā četriem mēnešiem KNAB speciālists Jānis Bautris sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu M. Spuģim, jo "valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumu vai citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti". Tas nozīmē, ka M. Spuģis būtu nonācis interešu konfliktā, ja vien... atrastos minētajā padomes sēdē.
Bet viņš tur neatradās, jo tobrīd bija komandējumā Itālijā. Drīz lietu izbeidza bez M. Spuģa klātbūtnes. Taču viņš uzskata: "Tā bija vēlme mani diskreditēt. Iesniegumu pret mani un nepareizo protokolu varēja sagatavot un aizsūtīt knabam tikai pagasta padomes darbinieki, deputāti vai ar viņiem saistītas personas."
Izpētīja "noziegumus"
Tā paša gada oktobrī KNAB sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolus par interešu konfliktu arī minētajiem četriem deputātiem, kuri līdztekus bija arī SM dalībnieki, sodot katru ar 75 latu naudassodu. Visi četri šos lēmumus apstrīdēja, taču KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs tos atstāja negrozītus. 2008. gada janvārī četrotne iesniedza prasību rajona Administratīvajā tiesā par KNAB priekšnieka lēmuma atcelšanu. Šī tiesa 2009. gada aprīlī apvienoja četras lietas vienā, sešus sējumus biezā lietā. 2009. gada 8. jūlijā Administratīvās tiesas spriedums bija: apmierināt četrotnes pieteikumus, atcelt KNAB priekšnieka lēmumus un izbeigt lietu. KNAB šo lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, un tās tiesnese pieņēma lēmumu, kas neapmierināja KNAB. Birojs 2009. gada 17. augustā iesniedza blakussūdzību par iepriekšējās tiesas lēmumu. Savukārt šā gada 12. oktobrī senatori atteicās ierosināt tiesvedību sakarā ar KNAB blakussūdzību.
It kā laimīgas beigas – netika zaudēti 4x75=300 lati. Tomēr reāli tika zaudēta daudz lielāka naudas summa, jo patiesības pierādīšana vienmēr maksā dārgi. Turklāt tika pazaudēts laiks – kopumā divi gadi. Taču A. Vitenburgs teic: "Tas, ka tiesas sēde tika nozīmēta vairāk nekā pēc gada, ir tiesas ziņā." Un tomēr šis gadījums atgādina epopeju ar Aivaru Lembergu, kuru KNAB apsūdzēja dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā (slavenā Grinberga lieta!), trīs gadus Lembergs tika vazāts pa tiesām, bet sabiedrība – aiz deguna. Lietas sējumu kalni bija kā bezjēdzīgas darbības atspoguļojums. Pat Augstākās tiesas senatore Valda Eilande atzina, ka lieta nebija "tā vērta gan cilvēkresursu, gan ieguldīto līdzekļu ziņā".
Tikai uzmanības novēršanai?
Un tomēr arī tas vēl nav punkts. 2009. gada oktobrī M. Spuģis uzzināja, ka KNAB esot atkal saņēmis ziņojumu. Tā kā M. Spuģis bija viens no vairāku iepirkuma komisiju locekļiem, viņš interesējās par uzņēmumiem, kas cels skolas piebūves un veiks ceļu renovāciju. Iepirkuma konkursos parasti piedalījās pat līdz 20 firmu, taču uzvarētāja allaž ir firma ar zemāko cenu.
Taču ziņotāji – kā domā M. Spuģis – esot izsecinājuši, ka vismaz no SIA Bek–Konsult M. Spuģis, būdams šīs firmas konsultants, izspiedis kukuli. Redakcijas rīcībā ir paziņojums par algas nodokli, ko darba devējs SIA Bek–Konsult izsniedz savam darba ņēmējam – M. Spuģim. Viņš 2008. gadā no minēta uzņēmuma saņēmis Ls 2026,27, no kuriem samaksāts ienākuma nodoklis Ls 460,98 un sociālās apdrošināšanas iemaksa Ls 182,35. SIA Bek–Konsult piedalījās vasarā izsludinātajā konkursā desmit firmu konkurencē un vinnēja, jo piedāvāja viszemāko cenu. Taču M. Spuģis nepiedalījās iepirkumu komisijas darbā, lemjot par uzvarētājfirmu.
"KNAB, iespējams, vada atriebības alkas par iepriekš piedzīvoto neveiksmi cīņā ar Mārupes deputātiem. Varbūt KNAB darbinieki, ražojot papīru ķīpas, par kurām nav iespējams iekasēt pat 75 latu sodanaudu, tikai imitē darbu korupcijas novēršanā? Uzskatu, ka tādi stukaču pienesumi līdzinās Staļina laiku ziņojumiem. Diemžēl paslepus uzbrūkošos nav iespējams pamanīt, bet no viņiem vajadzētu sargāties visai sabiedrībai," teic M. Spuģis, kas valsts svētkos apbalvots ar Atzinības krustu, par ko iestājušies vairāki desmiti mārupiešu.
"Ja lietvedība ir uzsākta, sekos gan amatpersonas paskaidrojums, gan lēmums," skaidro A. Vitenburgs. "Bet atriebties M. Spuģim mums nav ne jēgas, ne vēlēšanās, jo visam, ko darām, jābalstās uz juridiskiem argumentiem," papildina KNAB speciālists.