Kipras banku sektora nedienas vērtējamas kā lokālas, vietējas banku sistēmas radītas problēmas, kas ne Latviju, ne Eiropas Savienību būtiski neietekmēs. Par to ir pārliecināti Neatkarīgās aptaujātie ekonomisti.
Neesot arī pamata uzskatīt, ka uz Latviju tagad plūdīs Kiprā pamatīgus zaudējumus piedzīvojušie Krievijas milzīgie noguldījumi.
Politiķi, runājot par Kipras banku sistēmas problēmām, kā lielāko draudu Latvijai min apšaubāmas izcelsmes finanšu līdzekļu, kas meklēs ērtu patvēruma vietu, nonākšanu Latvijas banku sistēmā. Tiek uzskatīts, ka vērienīgs nerezidentu naudas īpatsvara pieaugums jebkurā ekonomikā ir nevēlams un ir potenciāls drauds banku sistēmai. Arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzsver, ka šobrīd ir ārkārtīgi nozīmīgi pārvērtēt Latvijas banku kontroles un uzraudzības sistēmu un pārliecināties, vai tā ir pietiekami droša un jaudīga, lai spētu kontrolēt no Kipras ieplūstošās naudas leģitimitāti.
«Naudas ieplūšana ekonomikā ir laba lieta, tikai svarīgi, lai tā būtu tīra nauda,» saka politiķe, kas prognozē, ka būs nepieciešams ilgāks laiks, līdz Kipras bankās šobrīd iesaldēto kapitālu varēs pārskaitīt uz citu valsti. «Latvijas bankas, tāpat kā citas Eiropas valstu bankas, ir regulētas bankas. Krievijas ieguldītāji un citi nerezidenti šīs bankas uzskata par daudz drošākām nekā citur pasaulē,» Krievijas turīgo personu motivāciju ieguldīt savus līdzekļus Latvijas bankās skaidro I. Vaidere.
Tomēr ekonomisti uzskata, ka bažām par milzīgu Krievijas pilsoņu līdzekļu ieplūšanu Latvijā no Kipras nav pamata. Piemēram, Uldis Osis uzskata, ka patiešām lielie ieguldītāji pat neskatīsies uz Latvijas pusi un savus līdzekļus pārskaitīs uz vecās Eiropas bankām, kas gadu desmitiem pierādījušas savu uzticamību un spēju strādāt ar patiešām vērienīgām summām.
«Daži uzskata, ka Krievijas Federācijas nauda meklēs ceļus uz Latviju, bet to ir grūti pateikt. Situācija ir tāda, ka lielā Krievijas nauda, kuru oligarhiem Kiprā izdosies atgūt, drīzāk nosēdīsies kaut kur Rietumeiropā – Nīderlandē, Šveicē, Austrijā. Jo lielai naudai parasti ir laba ekspertīze, tiek algoti eksperti, finansisti, juristi. Vidējā nauda – visticamāk, tā varētu meklēt [ceļu], kā ieplūst Latvijā, jo šeit ir krievu valda, ir pietiekami labi attīstīta banku sistēma un mēs esam pietiekami tuvu, lai ātri atbrauktu,» uzskata ekonomists.
U. Osis pieļauj, ka Kipras piedzīvotais būs vēl viens signāls Eiropas Savienībai, lai banku sektora uzraudzību padarītu vēl skrupulozāku. Šādā rakursā tas tieši varētu ietekmēt arī Latvijas banku uzraugu un nerezidējošo noguldītāju ikdienu. «Bet varbūt pareizos secinājumus izdarīs tie paši oligarhi, kuri, apzinoties, ka stingrāka banku kontrole ir laba un sniedz augstākas garantijas, izvēlēsies uzticamākas ekonomikas,» saka U. Osis.
Savukārt Edmunds Krastiņš uzskata, ka runas par milzīgajiem puslegālajiem jeb pelēkajiem līdzekļiem Kipras bankās, kuri tagad meklēs citus ceļus, ir pārspīlēti. Un Latvijai nevajadzētu pārāk aizrauties ar iespējamās finanšu plūsmas bloķēšanu.
«Tur ir nopietnas naudas. Tur ir nopietni biznesi, tur ir Krievijas valsts uzņēmumu konti. To visu nosaukt par netīro naudu ir muļķīga, lēta spekulācija,» saka ekonomists, kurš domā, ka Latvijai būtu īstais laiks piesaistīt no Kipras bēgošo kapitālu.
«Kipra jau bija izveidojusies kā finanšu centrs, nevis kā vieta, kur glabāt naudu, kā tas ir Šveicē. Jautājums, ko krievi darīs – paliks Kiprā vai nepaliks. Bet vai kādam neienāks prātā no Kipras ņemt nepareizo mācību un atbaidīt no Latvijas Krievijas naudu? Galvenais – pašiem nešaut sev kājā, pasakot, ka krievu naudu neņemsim un joprojām dzīvosim pastalās,» saka E. Krastiņš.
Par to, ka Kipras banku sistēmas krīze tiešā veidā skars tikai tos uzņēmumus un iedzīvotājus, kuriem tur ir noguldīta nauda, pārliecināts ir Ojārs
Kehris. Viņš neņemas spriest par intensitāti, kādā nauda no Kipras varētu plūst uz Latviju, taču uzskata, ka Latvijā banku uzraudzība pēc pēdējiem notikumiem, piemēram, ar Latvijas Krājbanku, ir pietiekami augstā līmenī, lai nepieļautu nevēlamas naudas ieplūšanu mūsu banku sistēmā.
Neatkarīgās aptaujātie ekonomisti ir vienisprātis, ka no Kipras pieredzes nevajag izdarīt secinājumus par eirozonas stabilitāti vai pārskatīt mērķus iestāties tajā, jo Dienvideiropā valdošās finanšu problēmas neesot saistāmas ar eiro, bet gan ar pašu valstu problēmām finanšu un banku sistēmā.
Arī Eiropas Savienību Kipras problēmas ietekmēšot minimāli. «Kipras ekonomika pret pārējo ES ir viena no mazākajām ekonomikām, tā ir ļoti specifiska – tūrisms un finanšu sfēra. Banku sistēmu varbūt mazliet satricinās, bet Kipras ekonomikas izmēri ir tik mazi, ka tieša ietekme būs ļoti maza,» saka ekonomista Margarita Dunska.