Daži Latvijas augstskolu rektori latviski nerunā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) idejas par latviešu valodas pozīciju vājināšanu augstskolās virza kompleksā piedāvājumā – mazāk valsts valodas studentiem, mazāk mācībspēkiem. Un izrādās, ka jau pašlaik Latvijā darbojas augstskolas, kuru vadība neprot latviešu valodu atbilstoši valdības prasītajam minimumam – C līmeņa 1. pakāpei.

Nedz Rīgas Juridiskās augstskolas rektors Džordžs Ulrihs, nedz Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā rektors Anders Pālzovs nespēj brīvi runāt latviski.

Valsts valodas centrs to zina, taču nekādas pārbaudes vai sodus abiem ārzemniekiem nav paredzējis. Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis skaidro, ka mācības šajās augstskolās notiek tikai angļu mēlē, mācās pamatā ārzemnieki, tās arī ir salīdzinoši nelielas, tātad nosacītais kaitējums no latviešu valodas interešu viedokļa nav nozīmīgs. Tomēr galvenais arguments ir cits, proti, valdība ar savu lēmumu padarījusi leģitīmu pašas izdoto 733. Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu.

Valdība atļāvusi

Pirmām kārtām tas attiecas Dž. Ulrihu, kuru 19. martā amatā apstiprināja atkārtoti. 2009. gadā, apstiprinot viņu rektora postenī uz pirmo trīs gadu termiņu, IZM un valdība saņēma Dž. Ulriha solījumu apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī līdz 2011. gada 1. septembrim. Savukārt virzot viņa kandidatūru uz otru termiņu, šāda atruna vairs nav iekļauta. Neatkarīgā painteresējās arī pašā augstskolā, kā tā traktē pretrunu Ministru kabineta prasībās un rektora valodas prasmēs, un citastarp saņēma šādu atbildi: «Kur tas ir nepieciešams, Dž. Ulrihs rektora pienākumus sekmīgi pilda ar tulka starpniecību, turklāt viņš apgūst latviešu valodu privātstundās.» Latviešu valodas pamatus apguvis arī viņa kolēģis A. Pālzovs – augstskolas mājas lapā atrodams viņa dzīvesgājuma apraksts, un tajā par latviešu valodas zināšanām piecu ballu skalā rektors sev ielicis divi.

Skaidrojumā Neatkarīgajai viņš norāda, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas darba valoda ir angļu valoda, tāpēc šai gadījumā «prasība, lai Latvijas augstākās izglītības iestāžu rektori prastu latviešu valodu noteiktā valodas zināšanu līmenī, ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvu Regula (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā». Rektors atsaucas arī uz Eiropas Kopienu tiesas nolēmumiem valodas jautājumos: «Prasības, kas izriet no pasākumiem, kas paredzēti, lai īstenotu šādu politiku, noteikti nedrīkst būt nesamērīgas attiecībā uz sasniedzamo mērķi, un veids, kādā tās tiek pielietotas, nedrīkst radīt diskrimināciju pret citu dalībvalstu pilsoņiem.»

IZM grib mīkstināt prasības

Acīmredzot tādās pašās pozīcijās ir Izglītības ministrija, kas vienlaikus ar ierosinājumu par mācību valodu brīvlaišanu augstskolās rosinājusi samazināt personālam izvirzītās prasības. Un konkrēti – akadēmiskais personāls no ārvalstīm varēs strādāt bez latviešu valodas zināšanām augstākajā līmenī studiju programmās, kas tiek īstenotas citās ES valodās. Bet rektors, prorektors, direktors, pētnieks un asistents no ārvalstīm varēs strādāt profesijā, izmantojot citas ES valodas, Latvijā bez latviešu valodas zināšanām augstākajā līmenī divus gadus.

Kas notiks pēc šiem diviem gadiem? A. Kursītis atbild – nekas nenotiks, jo nekādus mehānismus šīs normas pārkāpuma novēršanai ieviest neesot paredzēts. «Ja principiālu apsvērumu dēļ mēs mēģinātu strīdēties tiesā, noteikti zaudētu, jo atļauju strādāt devusi ministrija, valdība un eksistē taču tiesiskās paļāvības princips.» Savukārt to, ka brīvprātīgas apņemšanās un solījumi nestrādā, apliecina tas pats Dž. Ulriha gadījums.

Risks veicināt aizbraukšanu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete atzīst, ka pretrunīgo situāciju ar abām zviedru augstskolām juridiski glābj uz starptautisku līgumu pamata veidotais īpašais statuss. Taču akceptēt latviešu valodas neprasmi augstskolu vadības līmenī par vispārpieņemtu praksi, viņasprāt, nebūtu pieļaujami. Gan tāpēc, ka tas sarežģītu saziņu akadēmiskajās aprindās un domju sēdēs viena cilvēka dēļ būtu jārunā svešvalodās. Gan tāpēc, ka viena no augstskolu funkcijām ir saikne ar sabiedrību, un šī saikne jānodrošina valsts valodā. Izglītības ministrijas uzņemtais kurss uz mācībām svešvalodās lielākās raizes raisa kontekstā ar Latvijas demogrāfijas problēmām.

«Ja jaunieši mācīsies tikai angļu valodā, viņi būs nepiemēroti Latvijas darba tirgum. Viņi nezinās profesionālo terminoloģiju latviešu valodā. Mēs viņiem šādi bruģējam ceļu uz ārzemēm,» secina I. Druviete.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Reformu partijas partneri koalīcijā apņēmušies nobloķēt IZM grozījumus Augstskolu likumā un Ministru kabineta noteikumos, kas regulē nepieciešamo valsts valodas prasmju apjomu. Ja tas neizdosies valdībā, tad Saeimā – noteikti.