Sociālā budžeta ieņēmumi ir tik dramatiski kritušies, ka pašreizējās pensiju sistēmas pastāvēšana ir apdraudēta ne tikai tālā nākotnē, bet jau nākamgad tā vienkārši var sabrukt. Ne tikai naudas dēļ – cilvēki vairs nepaļaujas uz valsti, tāpēc vairs nav motivācijas maksāt nodokļus.
Strauji sarūk
Kritiskā situācija sociālajā budžetā saistīta ar strauji rūkošiem ieņēmumiem no iedzīvotāju sociālajiem maksājumiem. Šāgada sociālajā budžetā ieplānots 206 miljonu latu deficīts, kas tiek finansēts no sociālā budžeta uzkrājuma (tas oktobrī bija 805 miljoni), līdz ar to pagaidām nevar runāt par pilnīgu sociālā budžeta deficītu.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktores Ineses Šmitiņas sacītā, jūlijā ieņēmumi sociālajā budžetā bija 122 miljoni latu, oktobrī – vairs tikai 60 miljoni, novembrī plānoti 57 miljoni latu. Veidojas situācija, ka noteiktos datumos, kad jāveic izmaksas, nav pietiekami naudas, ko izmaksāt pensijās un pabalstos.
"Kopš jūlija piedzīvojam dramatisku kritumu ieņēmumos, un tas liek uzdot jautājumu, vai gadu varēsim noslēgt plānotā deficīta ietvaros?" spriež I. Šmitiņa. Decembris būs kritiskais brīdis, kad būs jālemj, ko darīt ar budžetu, un, iespējams, jāpārtrauc depozīta līgumi par daļas sociālā budžeta uzkrājuma noguldījumu. Otra iespēja – izņemt no sociālā budžeta maka tos maksājumus, kuri neattiecas uz sociālo apdrošināšanu, tas ļautu sociālajam budžetam uzelpot par vairāk nekā 200 miljoniem latu vieglāk.
Deficīts būs miljardos
Labklājības ministrijas (LM) speciālistu zīmētā līkne rāda, ka, neveicot reformas sociālās apdrošināšanas sistēmā, šā budžeta deficīts 2030. gadā būs pieci miljardi latu. Taču budžeta deficīts sāks ieslīgt mīnusos jau tuvākajā nākotnē, tas ir, 2013.–2014. gadā un sāks tuvoties pirmajam miljardam. Ja paaugstina pensionēšanās vecumu no 2016. gada, budžeta deficīts pieaugtu lēnām, bet vienalga, sākot no 2014. gada un turpmāk – tikai ar mīnusa zīmi.
Kāds ir risinājums? LM piedāvā ne tikai pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu (sākot no 2016. gada – par pusgadu, līdz 2021. gadā tas sasniegtu 65 gadus), bet arī pensiju piemaksu un vecāku pabalsta izmaksas pārcelt uz valsts pamata budžetu. "Tādā gadījumā sociālā sistēma spēs sevi pašfinansēt," norāda LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks. Gadā 143 miljonus latu vajag pensiju piemaksām, 70 miljonus latu – vecāku pabalstam.
I. Alliks atgādināja, ka "tīri idejiski pensiju reformas koncepcijā bija paredzēts ieviest pensiju 4. līmeni tiem, kam pensijas piešķirtas vēl pēc vecās sistēmas", taču jau toreiz noteikums bijis to segt ne no sociālā budžeta, jo tas nebūtu saistīts ar šo pensionāru sociālajām iemaksām. "Taču, tā kā pamata budžetā naudas nekad nav bijis pietiekami, bet sociālajā bija atlikums, tas viss tika nogrūsts uz sociālā budžeta pleciem," atzina I. Alliks. Tas neradīja problēmas līdz pagājušā gada beigām.
Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vienojās aicināt Ministru prezidentu pārcelt no sociālā budžeta uz valsts pamatbudžetu gan vecāku pabalstu, gan pensiju piemaksu finansēšanu, jo sociālais budžets finansē izdevumus, kuriem pretī nav sociālo iemaksu.
Aizstāv mazās
Savukārt cita, Budžeta komisija, izskatot galīgajā lasījumā grozījumus likumā par pensiju un pabalstu izmaksu līdz 2012. gadam, sapinās diskusijās, kā rezultātā nonāca pie viedokļa, ka ir jāpieprasa valdībai izvērtēt, vai ir lietderīgi piemērot 10 vai 70% pensiju samazinājumu arī mazajām pensijām – līdz 100 latiem. Tiesa, šī nebija deputātu, bet Saeimas Juridiskā biroja ideja. "Ko valsts iegūst, ja ietur 10% no 30, 40 vai 50 latu pensijām?" vaicāja biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
***
UZZIŅAI
Piedāvājumi pensijas sistēmas attīstībai
- paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2016. gada pakāpeniski par pusgadu, līdz 2021. gadā tas sasniegtu 65 gadus (pēc Eurostat prognozēm, 2016. gadā Latvijā vidējais mūža ilgums vīriešiem būs 68,3 gadi sievietēm – 78,3 gadi)
- pensiju piemaksas un vecāku pabalstu maksāt no valsts pamatbudžeta (gadā pensiju piemaksām vajadzīgi 143 miljoni latu, vecāku pabalstam – 70 miljoni latu)
Avots: Labklājības ministrija