Latvija, atšķirībā no Lietuvas, neizmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda līdzekļus, kas paredzēti, lai palīdzētu bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū, šodien ziņo laikraksts "Diena".
Ministrijas kā galveno šķērsli min valsts nespēju piešķirt līdzfinansējumu, lai apgūtu šos līdzekļus. "Kad šogad bija diskusijas par to, ka līdzfinansējums jāsamazina no 50% uz zemāku, Latvija uzstāja, ka tiem jābūt 30%, bet pie šiem budžeta apstākļiem arī 30% Latvija nevar atļauties," laikrakstam skaidroja Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja Ilze Zvīdriņa.
Šī gan ir iespēja, kā valstij ar savu samērā mazāku līdzfinansējumu tikt pie lielāka labuma, lai risinātu patlaban akūto bezdarba problēmu, uzskata "DnB Nord" bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Lai gan kā Finanšu, tā Labklājības ministrija "Dienai" apliecināja, ka to saprot, darbi par to neliecinot. Kamēr kaimiņvalsts jau "smeļ" no fonda, Labklājības ministrija patlaban tikai izstrādā likumdošanas ietvaru, kas ļautu piekļūt šim fondam, vēsta laikraksts.
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds paredzēts bezdarbniekiem, kas zaudējuši darbu globalizācijas vai krīzes dēļ. Paredzēts, ka līdzekļi tiek izmantoti apmācībai, kvalifikācijas celšanai, pagaidu nodarbinātībai, atbalstam darba meklēšanā. 65% finansējuma piešķir no fonda līdzekļiem, bet 35% finansē dalībvalsts. Piemēram, Lietuvā 600 tekstiluzņēmuma darbinieku saņem 298 000 eiro (aptuveni 209 000latu), savukārt 1500 strādnieku no trim dažādiem mašīnbūves uzņēmumiem Portugālē saņem 2,4 miljonus eiro (aptuveni 1,6 miljonus latu).