Ledus Rīgas jūras līcī ir palēninājis kuģu satiksmi, kā arī daļai licis izvēlēties atšķirīgu maršrutu - gar Vidzemes piekrasti, biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja Rīgas ostas kapteinis Eduards Delvers.
Viņš stāstīja, ka kuģi ar spēcīgākiem dzinējiem, piemēram, "Tallink" prāmji vai citi līniju kuģi, konteinerkuģi, to jūt mazāk. Tiem ir spēcīgs dzinējs, spēcīgs korpuss, augsta ledus klase, un tie vienīgi vienu otru reizi var kavēties.
Savukārt mazie kuģi nevar iziet cauri ledum, un tiem jāgaida ledlauža palīdzība. Viens mazāks kuģītis arī neesot laists ārā no ostas, bet vakar tam atļauts doties gar Vidzemes piekrasti. Daži kuģi, kam jānonāk Rīgā, vakar "iesprūduši" starp Roju un Mērsragu, un būs nepieciešams ilgāks laiks, lai tos dabūtu ārā.
Delvers teica, ka vakar uzpūtis ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš ar ātrumu 17-18 metri sekundē, ledus saspiedies un ledlauzis "Varma" tik tikko kustējies, tāpēc nācies gaidīt rītu.
Ledlauzis šodien strādājot pie Kolkas raga.
"Cīnāmies, bet situācija nav traģiska, tā ir normāla Rīgas līcim," teica Delvers. Viņš norādīja, ka iepriekš ledus bija plānāks, taču temperatūra katru dienu krītas un vēja virziens arī nav bijis labvēlīgs.
Patlaban aktīvāka kustība notiekot gar Vidzemes piekrasti, kur ir brīvāks ceļš. Torosi jeb ledus atlūzu krāvumi esot biezumā no 20 centimetriem līdz vienam metram, līdz ar to kuģim jāmeklē iespējas tos apbraukt, un ceļš ir garāks.
Delvers situāciju ar kuģiem salīdzināja ar situāciju uz ceļiem - kad ceļš ir slidens, automašīna arī nevar "skriet".
Kopumā kustība Rīgas līcī notiekot - vakar ienākuši seši, izvesti deviņi kuģi, iepriekšējā dienā ienākuši astoņi, izgājuši desmit kuģi. "Ziema ir ziema, neko nevar darīt," teica Delvers.
Rīgas ostas kapteinis vērtēja, ka 44 gadus vecais ledlauzis "Varma" ir noslogots, taču norādīja, ka jauna ledlauža būvniecība maksā lielu naudu un tam jābūt valsts pasūtījumam.
Vaicāts par prognozēm tuvākajam laikam, viņš sprieda, ka vismaz nedēļu gaidāmi austrumu vēji, un tas nav labvēlīgi. Viņaprāt, darbs būs vēl kādu pusmēnesi.
Runājot par kādiem ierobežojumiem, laika apstākļiem pasliktinoties, Delvers atzina, ka neviens nav ieinteresēts ierobežot satiksmi, jo pārvadājumi ir saplānoti vienā ķēdē.
Rīgas jūras līci klāj dreifējošs ledus, kas stipro austrumu puses vēju dēļ ir saspiests Rīgas līča rietumu malā, kur saspiestā ledus grēdas vietām ir pat 50 centimetru biezumā, aģentūru LETA informēja Latvija Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Rīgas līča austrumu un un ziemeļaustrumu daļā ir brīva ūdens josla, taču tieši līča rietumu mala ir kuģošanas ceļš, kas jāmēro kuģiem, lai sasniegtu Baltijas jūru.
Ledlaužu darbu apgrūtina austrumu puses vējš, jo pat tad, ja ledlauzis starp dreifējošo ledus krāvumiem ir atbrīvojis kuģu ceļu, austrumu puses vējš pēc neilga laika sadzen ledu atpakaļ.
Pārsvarā līcī dreifējošā ledus biezums ir desmit līdz 15 centimetri, savukārt Baltijas jūras piekraste Latvijas pusē ir brīva no ledus. Ja aizvadītajā nedēļā jūras piekrasti klāja ledus, tad tagad ar austrumu vējiem tas no krasta iedzīts jūrā.