Kaut arī Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām nākamā gada budžetā būs vislielākie samazinājumi, Neatkarīgā neatrada apstiprinājumu, ka tajās varētu notikt to organizāciju apvienošana, kuru funkcijas dublējas.
Abas ministrijas vienas un tās pašas funkcijas nereti veic katra ar savu tehnisko nodrošinājumu, nevis dara to pamīšus.
Kā bija, tā palika
Neatkarīgā jau vasaras sākumā informēja, ka aizsardzības ministrs tikās ar iekšlietu ministri, lai pārrunātu iespēju izvērtēt abu ministriju padotības iestāžu funkcijas, kuras pārklājas. Piemēram, robežsardzē tādas ir saistībā ar jūras operācijām un robežapsardzību, bet Jūras spēkos (JS) – Krasta apsardzes dienests. Robežsardzei ir Aviācijas pārvalde, bet Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) – Gaisa spēki. Tika pieļauta iespēja, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) un Aizsardzības ministrijas (AM) padotības organizācijas varētu apvienoties (tas gan nenozīmē, ka to darītu iepriekš minētās). Valsts robežsardzes priekšnieka palīdze Inese Rijkure atbild: "Likumprojekts Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā salīdzinājumā ar pašreiz likumā noteikto neparedz būtiskas izmaiņas, kas saistītas ar šobrīd normatīvajos aktos noteikto Valsts robežsardzes un NBS funkciju sadalījumu."
Arī JS štāba preses un informācijas virsniece Iveta Kraule norāda, ka JS darbojas pēc NBS likuma un izmaiņas netiek plānotas. Vienīgi 2010. gadā samazinātā finansējuma ietvaros JS prioritāte būs cilvēku meklēšana un glābšana jūrā, kā arī uzdevums likvidēt jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem un piedalīties ekoloģiskajā uzraudzībā. Sadarbība ar robežsardzi paredzēta, nodrošinot to ar peldlīdzekļiem un tehniskajiem līdzekļiem. Robežsardze norāda, ka tā sadarbojas ar NBS līdzīgās jomās.
Kā piemēru var minēt zvejas kuģa Beverīna un uz sēkļa uzskrējušā prāmja Mona Lisa glābšanas operācijas, kurās piedalījās abi resori. Toreiz Latvijas Jūras administrācija JS Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram ieteica noteikt robežsardzes peldlīdzekļus kā primāros resursus glābšanas operācijās, līdzvērtīgi JS kuģiem, kā arī apsvērt iespēju NBS Gaisa spēku helikopteru dislokācijas vietas pārcelt tuvāk Latvijas rietumu piekrastes ostām.
Kurš būs varenāks?
Neatkarīgās rīcībā esošā informācija gan liecina, ka kašķēšanās par to, kuram resoram būs vairāk tehnikas un cilvēku, ilgusi jau daudzus gadus. Savulaik robežsardze un NBS nevienojās par kopīgi finansētu helikopteru tehniskās apkopes bāzi Rēzeknē, pirkti arī katram savi kuģi un helikopteri, tajā skaitā patruļkuģi. "Skaidrs, ka tuvākajos piecos gados nespēsim iepirkt [tehniku]. Tāpēc jāizmanto tā materiāli tehniskā bāze, kas ir. Ar to var nodrošināt, piemēram, zivju inspektorus, glābšanas un meklēšanas darbus. Arī robežsargiem piedāvājām, ka esam atvērti citu funkciju veikšanai miera laikā, piedāvājām savus patruļkuģus," saka AM izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos brigādes ģenerālis Raimonds Graube.
No IeM nākusi vēlme NBS atņemt dažas to funkcijas par labu robežsardzei, tomēr ministrija pašas piedāvātos grozījumus atsaukusi.
Reizēm dublēties drīkst
R. Graube uzskata, ka dažu funkciju dublēšanās nav pretrunīga. Piemēram, cilvēku glābšana. "Ja robežsargu kuģi vai helikopteri var ātrāk tikt pie burātāja, tur nav pretruna. Es kā šīs valsts pilsonis pret to neiebilstu. Ja divas sistēmas iepērk vienu un to pašu aprīkojumu, piemēram, peldlīdzekļus, tā ir dublēšana," skaidro brigādes ģenerālis. AM iecerējusi būvēt jaunus patruļkuģus, un šim nolūkam valdība jau samaksājusi 19 miljonus latu. "Mums šī tehnika ir vajadzīga militāro uzdevumu veikšanai," argumentē R. Graube.