Kamēr Eiropas Savienība nav akceptējusi nākamās septiņgades budžetu, Pasaules dabas fonda sacerētais sauklis "Baltijas jūra mirst" tiek uzturēts pie dzīvības.
Tagad miljardus eiro sološas manipulācijas ar sabiedrisko domu pārņēmušas Skandināvijā bāzētās pētniecības institūcijas. Tās apvienojušās zem izkārtnes Baltic Stern, tērējušas ES un nacionālo valdību grantus un nule nākušas klajā ar paziņojumu, ka deviņu Baltijas jūras valstu, tostarp arī Latvijas, iedzīvotāji pilnvaro politiķus jūras vides kvalitātes uzlabojumiem tērēt 3,8 miljardus eiro gadā. Runa ir par eitrofikācijas jeb aizaugšanas mazināšanu, novēršot barības vielu ieplūšanu ūdenī.
Zviedri grib, lai maksā visi
Lasot starp rindām, šis pētījums parāda, ka zviedri, dāņi un somi pašu radītās problēmas vēlas risināt uz citu valstu rēķina. Latvijas iedzīvotāji abstraktajai jūras glābšanai gatavi atvēlēt no sava budžeta ne vairāk par 4 eiro gadā katrs. Kamēr bagātie zviedri, salīdzinājumam, 110 eiro gadā no deguna, somi – 56 eiro, dāņi – 52 eiro. Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadītāja Anda Ikauniece secina, ka zviedri, kas ir šā pētījumu projekta galvenie virzītāji, grib, lai mēs arī uztraucamies par viņu prioritātēm un maksājam. Grib tik ļoti, ka finansēja Latvijas iedzīvotāju attieksmes pētījumu, bet rezultāts acīmredzot nav cerētais. Latvieši nodemonstrēja, ka īpaši neuzticas aizjūras zinātnieku biedinājumiem vai arī uzskata citas prioritātes par nozīmīgākām. Un tas arī pareizi, – A. Ikauniece atgādina, ka ik gadus no kosmosa bildētajos attēlos skaidri redzams, ka jūras eitrofikācija un aizaugšana ar aļģēm notiek Skandināvijas pusē. Iemesls tam ir viņu intensīvā lauksaimniecība, salīdzinājumā ar kuru mūsējā ir vēl bērnu autiņos. Baltic Stern manipulē ar skaitļiem, skaidrojot, ka kopīgs ieguldījums jūras vides kvalitātes uzlabošanā dos dažādus ieguvumus, tostarp finansiālu atdevi – piemēram, tāpēc, ka zivis un tūristi savairosies, ka mudž. Taču Latvijas gadījumā ieguldījums skandināvu vides un labklājības uzlabošanā dotu lielus zaudējumus.
Atļauts spirināties
Lai īstenotu pētnieku rekomendēto ideālo plānu laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai līdz 2020. gadam, kas ir Helsinku komisijas pasludinātais mērķis, Latvijai dažādiem pasākumiem ik gadu būtu jātērē 85 miljoni latu, bet pretī mēs iegūtu labumus 5 līdz 7 miljonu vērtībā. Arī Baltic Stern Latvijas partnerorganizācijas SIA Aktiivs pārstāve Kristīne Pakalniete piekrīt, ka divu miljonu nācijai tas ir neadekvāts skaitlis, turklāt paturot prātā, ka mēs Baltijas jūru piesārņojam minimāli. Cita lieta, ka caur Latviju uz jūru aizplūst Baltkrievijā un Lietuvā piesārņotie upju ūdeņi.
Vides nozares iniciatīvas vienmēr skar zemnieku intereses, un arī šajā gadījumā runa ir par dažādiem iespējamiem pasākumiem lauksaimniecības iegrožošanai. Skarta varētu tikt arī kuģošana.
K. Pakalniete gan mierina: «Šis ziņojums nenozīmē, ka Latvijā sāksies kaut kādi spiedieni. Katra valsts varēs spirināties pretī.» Taču ziņojums neapšaubāmi tiks izmantots Baltijas jūras valstu kopīgās vides politikas veidošanā, un nākamais atskaites punkts ir 2015. gads, kad katrai valstij būs jāprezentē sava rīcības programma Baltijas jūras glābšanai. Izpildīta skandināvu versijā, šī glābšana vistiešākajā veidā var kaitēt Latvijas interesēm, turklāt aizbildinoties ar tautas vēlmi.
Esam paraugvalsts
Pētnieki ir izpētījuši, lūk, ko: «Vairāk nekā 80% Baltijas jūras reģiona iedzīvotāju ir apmeklējuši jūru atpūtas aktivitātēm, piemēram, pastaigām gar jūras krastu, peldēšanai vai braukšanai ar laivām. Katrs otrais Baltijas jūras reģiona iedzīvotājs ir saskāries ar eitrofikācijas ietekmēm. Visās valstīs cilvēki piešķir vērtību ūdeņu kvalitātei Baltijas jūrā kopumā, ne tikai savas valsts piekrastes ūdeņos.»
Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijai būtu jāparakstās uz nelietderīgiem tēriņiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka jau pašlaik Latvija seko Helsinku komisijā pieņemtajam Baltijas jūras rīcības plānam. Kā skaidro ūdens resursu nodaļas vecākā eksperte Baiba Zasa, kopš 2007. gada Latvija ir būtiski samazinājusi vidē novadīto slāpekļa un fosfora daudzumu, un, piemēram, galvaspilsētas komunālais uzņēmums Rīgas ūdens jau šobrīd izpilda 2015. gada prasības, samazinot fosfora emisijas notekūdeņos par 200 tonnām gadā. Eksperte gan neapšauba Baltic Stern pausto, ka jūras kvalitātes saglabāšana un uzlabošana ir sabiedrības un ekonomikas interesēs. Pēc Latvijas Hidroekoloģijas institūta aprēķiniem, Latvijai tiešie ieguvumi saistībā ar zivju vērtību ir 45 miljoni latu gadā, savukārt jūras ekosistēmas pakalpojumu izmantošana tūrismam un atpūtai nodrošina vismaz 200 miljonus latu gadā.