Pēc gandrīz diviem gadiem, kuros notikušas 92 sēdes, Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija pabeigusi darbu pie likuma grozījumiem un vienojusies to virzīt Juridiskajai komisijai.
Viens no būtiskākajiem šajā laikā paveiktajiem darbiem ir vienošanās par dubultpilsonības piešķiršanu Latviju pametušo tautiešu pēcnācējiem.
«Strādājot pie Pilsonības likuma grozījumiem, kas ilga gandrīz divus gadus, esam godprātīgi centušies iedziļināties un saprast katra latvieša situāciju, kurš vēlas atgūt vai nezaudēt mūsu valsts pilsonību. Esmu gandarīts, ka kopīgās diskusijās, tostarp plecu pie pleca strādājot ar ekspertiem un Pasaules brīvo latviešu organizāciju, mums ir izdevies panākt kompromisu un izstrādāt mūsdienu situācijai un izaicinājumiem optimālāko Pilsonības likuma redakciju,» apliecināja apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais.
Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Dubultpilsonību varēs iegūt arī personas, kas ieguvušas tās ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.
Ārpus to valstu saraksta, kuru pilsonību ieguvušie latvieši varēs iegūt arī Latvijas pilsonību, sākotnēji tika atstāta Austrālija, Brazīlija un Jaunzēlande – valstis, kurās ir vērā ņemamas latviešu diasporas. Taču sadarbojoties ar Pasaules brīvo latviešu organizāciju un citiem ekspertiem, tika panākta vienošanās, ka arī šajās valstīs dzīvojošie latvieši varēs pretendēt uz Latvijas pilsonību.
«Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē pateicas ikvienam šīs Saeimas apakškomisijas loceklim par atbalstu tik svarīgajā jautājumā. Vēl ir jāgaida trešais jaunā Pilsonības likuma lasījums Saeimā – ar cerību, ka Saeimas Juridiskā komiteja un pēc tam visa Saeima apstiprinās Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas viedokli un šādu redakciju pieņems kā likumu. Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas apstiprinātās izmaiņas ir svarīgas Austrālijas latviešu sabiedrības nākotnei un tās saliedētībai,» teikts biedrības paziņojumā presei.
Grūtāk būs tiem Latvijas pilsonību kārojošajiem latviešiem, kas mitinās Saeimas komisijas neidentificētajās valstīs, piemēram, Krievijā. Paredzēts, ka Latvijas pilsonību viņi varēs saglabāt, ja būs saņemta speciāla Ministru kabineta atļauja.
Pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.
Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība piešķirama tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.
Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990. gada 4. maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.
Likuma grozījumu piedāvātā redakcija noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot viena vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.