Šogad zinātnei netiks piešķirts papildu finansējums 5 507 643 miljonu apmērā.
Kā aģentūrai LETA sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāres Sanda Liepiņa, sagatavotajos priekšlikumos bija absolūti minimālais nepieciešamais, lai zinātniskās institūcijas varētu nofinansēt savas saistības un pieaugumu komunālajos maksājumos, taču papildu finansējuma pieprasījums valdībā netika atbalstīts.
Valdība šodien uzklausīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par "zinātnes bāzes finansējuma palielināšanu pakāpeniska pieauguma nodrošināšanai". IZM izstrādāja priekšlikumus zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, lai nodrošinātu bāzes finansējuma zinātnei pakāpenisku pieaugumu.
Ministrija bija izstrādājusi četrus finansējuma palielināšanas variantus, lai nodrošinātu Latvijas uzņemto saistību izpildi starptautisko pētījumu programmu un ES fondu atbalstīto projektu izpildē, atbalstu zinātnisko institūciju darbības kvalitātei un efektivitātei, kā arī lai sekmētu zinātniskās darbības resursu koncentrēšanu un racionālāku izmantošanu, palielinot valsts budžeta programmas "Zinātne" finansējumu apakšprogrammā "Zinātnes bāzes finansējums".
Valdība neatbalstīja ministrijas piedāvāto variantu, kas paredz šogad piešķirt papildu finansējumu 5,5 miljonu latu apmērā aktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" līdzfinansējuma nodrošināšanai šajā gadā paredzētajām aktivitātēm deviņiem valsts nozīmes pētniecības centriem; ERAF aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" projektu 2013.gadā paredzēto aktivitāšu īstenošanai zinātniskajās institūcijās; Eiropas 7. Ietvarprogrammas un ERAF aktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" projektu ietvaros apmaksājamā PVN segšanai un infrastruktūras uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izmaksu reālajam pieaugumam, salīdzinot ar 2012.gadu.
Līdz ar to kopējais finansējums šogad būtu bijis 13 miljoni lati un pakāpeniski tas tiktu palielināts, līdz 2016.gadā sasniegtu 32 miljonus latu. Kā norāda IZM, 19 miljonu latu pieaugums 2014.-2016.gadā nodrošina aprēķinātā bāzes finansējuma izpildi par 100%, kas vienlaikus nozīmē gan infrastruktūras uzturēšanas izmaksu segšanu un infrastruktūras atjaunošanu, tostarp aparatūras iegādi, gan plašas iespējas cilvēkresursu piesaistē - palielinot no Latvijas aizbraukušo zinātnieku atgriešanās iespējamību un jauno zinātnieku motivētā darbībā Latvijā, kā arī ārvalstu speciālistu piesaisti.
Lai nodrošinātu zinātnisko institūciju bāzes finansējumu pieaugumu līdz 100% no normatīvajos aktos noteiktā līdz 2016.gadam, 2014.gadā nepieciešamais finansējuma pieaugums ir 13,4 miljoni latu, 2015.gadā - 19,6 miljoni latu, 2016.gadā - 24,8 miljoni latu, sasniedzot 32,8 miljonus latu, kas ir atbilstoši normatīvajiem aktiem aprēķinātais zinātnisko institūciju bāzes finansējums.
Ministrija akcentē, ka šis variants ietver arī iespējas zinātniskās darbības resursu koncentrēšanai un racionālākai izmantošanai, arī daļējai institūciju apvienošanās izmaksu segšanai.
Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.daļa paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai - ne mazāku par 0,15 % no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1 % no iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar NAP 2020 tiek plānots, ka 2015.gadā kopējā finansējuma pieaugums pētniecībai un attīstībai sasniegs 1% jeb apmēram 169,2 miljonus latus.
Pamatojoties uz zinātnisko institūciju iesniegto informāciju un Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajiem aprēķiniem atbilstoši noteikumiem, 2013.gadā tika aprēķināts kopējais nepieciešamais bāzes finansējums 32 325 267 latu apmērā.
Ministrija akcentē, ka palielināt esošo zinātnes bāzes finansējumu būtiski ir jau šajā gadā, jo katri līdzfinansējumam ieguldītie 15 lati ESF projektos piesaista 85 latus. Ņemot vērā pašreizējā ESF plānošanas perioda beigu posmu, būtiski esot nodrošināt esošo līgumsaistību izpildi - līdzfinansējuma nodrošināšanu jau uzsāktajos projektos, kas pretējā gadījumā radīs būtiskus materiālus zaudējumus valsts līmenī.
IZM arī atzīst, ka zemais pētniecībai un attīstībai piešķirtā atbalsta apjoms apdraud gan Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteiktā virsmērķa sasniegšanu, gan Latvijas starptautisko saistību izpildi.
Zinātnisko institūciju reģistrā patlaban ir reģistrētas 128 zinātniskās institūcijas, no kurām valsts finansējumu šogad saņem 41 valsts zinātniskā institūcija.